Visu mantu nolēmām atstāt meitai, kura dzīvo Dobelē: kad dēls to uzzināja, viņa rīcība apgrieza mūsu dzīvi kājām gaisā

Mēs ar vīru nolēmām visas savas uzkrātās finanses nodot meitai. Viņa vienmēr bija blakus, kad mums vajadzēja palīdzību, savukārt dēls, neskatoties uz mūsu lūgumiem, biežāk atteicās…

Kad piezvanīju viņam un palūdzu palīdzēt tēvam nokrāsot māju, viņš sākumā piekrita, bet uzreiz piebilda, ka vispirms jākonsultējas ar sievu.

Mēs domājām, ka lēmums visu mantu atstāt meitai ir ļoti taisnīgs. Kad mēs to paziņojām dēlam, viņš teica, ka piekrīt, bet kas gan būtu domājis, kā tas mums viss beigsies. Šādu reakciju no dēla mēs tiešām negaidījām.

Varbūt jūs varat ieteikt, kā rīkoties? Zemāk dalos ar mūsu stāstu 👇

Mēs ar vīru jau ilgu laiku esam pensijā, un, atskatoties pagātnē, es saprotu, ka visa mūsu dzīve bija piepildīta ar darbu un pūlēm, lai radītu ne tikai skaistu māju, bet arī nodrošinātu sev pārticīgu vecumdienu dzīvi.

Mans vīrs vienmēr bija ļoti atbildīgs un praktisks cilvēks, kas bija gatavs darīt visu, lai parūpētos par mūsu ģimeni. Mēs bijām lepni, ka spējam atļauties iegādāties automašīnu un katru gadu apmeklēt sanatoriju, kamēr daudzi citi varēja tikai sapņot par tādu iespēju.

Mūsu bērni ir pieauguši. Andrejs ar savu sievu jau ir iegādājušies māju, un viņu dēls studē universitātē. Diemžēl meitai Tanjai dzīve nebija tik veiksmīga. Viņa izšķīrās un pašlaik dzīvo Dobelē vienistabas dzīvoklī ar diviem bērniem, kuri aug, un vietas viņiem kļūst arvien mazāk.

Apprecēju sievieti, kas bija gandrīz 20 gadus vecāka par mani: pēc 6 gadiem sapratu, ka pieļāvu milzīgu kļūdu

Kādā no šī pavasara dienām, sēžot kopā ar Nikolaju, mēs pieņēmām lēmumu nodot visus savus ietaupījumus Tanjai. Ne tāpēc, ka viņai tās būtu nepieciešamas vairāk nekā Andrejam, bet gan tāpēc, ka viņas rūpes par mums dziļi aizkustināja mūsu sirdis.

Tanja vienmēr bija blakus, kad mums bija vajadzīga palīdzība, bet Andrejs, neskatoties uz visiem mūsu lūgumiem, bieži atteicās. Pat visvienkāršākajos brīžos, piemēram, kad mēs plānojām krāsot māju pirms Lieldienām, mans dēls atrada iemeslu, lai no tā izvairītos.

Kad zvanīju viņam un lūdzu palīdzību, viņš sākumā piekrita, bet pēc tam ātri piebilda, ka “jāpakonsultējas ar sievu”, jo viņiem jau esot plāni nedēļas nogalei.

Tanja nekavējoties atbildēja. Viņa ieradās un palīdzēja tēvam līdz vēlai naktij, neskatoties uz savu darba slodzi. Tas notika katrā situācijā: Tanja vienmēr bija klāt, bet diemžēl dēls atrada iemeslu vienmēr izvairīties.

Un tad notika liktenīgais lēmums…

Šķir otru lapu, lai uzzinātu, kas notika, un kāpēc viss izvērtās tik traki…