Jau gatavojoties sagaidīt pasaulē savu pirmdzimto, bērnu preču veikalā es satiku sievieti, kurai arī bija redzams grūtniecības vēders. Arī viņa gatavojās mazuļa nākšanai pasaulē, un, kad es nolēmu ar viņu uzsākt sarunu, viņa priecīgi paziņoja: “Arī man būs zēns no Jūsu vīra.”
Ar Antonu mēs satikāmies divus gadus.
Es neinteresējos par viņa privāto dzīvi, bet ar pirmo sievu viņam attiecības izveidojas ne pārāk labas. Problēmu iemesls bija tas, ka viņiem nebija bērnu.
Viņa nevarēja palikt stāvoklī. Es draudzīgi atbalstīju Antonu, bet ar laiku mūsu attiecības pārauga romantiskās. Tā es kļuvu par mīļāko. Nezinu, vai viņa sieva bija kursā par mani, bet beigās viņam izdevās uzturēt attiecības ar mums abām.
Reiz viņš man pateica, ka mīl mani, bet pret sievu vairāk neko nejūt.
Tajā brīdī es jau uzskatīju viņu par savu līgavaini. Atpakaļceļa vairs nebija. Pazaudēt Antonu nebija iespējams – viņam es biju pirmajā vietā.
Lasi arī: Lūk, ko nozīmē īpaša saikne: dvīņu māsas dzemdēja bērnus ar 23 stundu intervālu!
Viņš sāka vairāk laika pavadīt ar mani, nakšņoja pie manis. Kā viņš to paskaidroja sievai, es nezināju un negribēju zināt. Man bija svarīgi, ka viņš ir līdzās.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk