Zinātnieki ceļ trauksmi: diennaktī vairs neesot 24 stundu un kāpēc laiks iet ātrāk

Kāpēc mums ir arvien grūtāk sekot līdzi laikam? Kas notiek ar mūsu planētu un kāpēc dienas šobrīd šķiet īsākas.

Vai arī esat pamanījuši, ka dienas kļūst arvien īsākas un uzdevumu izpilde kļūst arvien grūtāka? Šīs sajūtas izrādījās kopīgas daudziem. Un tā nav tikai sajūta. Zinātnieki jau ilgu laiku ir pētījuši šo fenomenu un izvirzījuši hipotēzes, ka laiks patiešām ir paātrinājies. Bet kā un kāpēc tas notiek?

Kā laiks paātrinās un kāpēc mēs to jūtam

Mūsdienu pasaulē viss mainās zibens ātrumā – tehnoloģijas, notikumi un pat pati laika izjūta. Vēl vakar jūs apspriedāt dažus jaunumus, bet šodien to jau esat aizmirsis, jo ir pienākuši jauni, vēl svarīgāki notikumi. Tomēr pārmaiņu ātrumam var būt arī globālāks skaidrojums. Izrādās, ka pati Zeme, iespējams, paātrina savu “pulsu”.

Kas ir Šūmaņa rezonanse un kā tā mūs ietekmē

Šūmaņa rezonanse ir dabiska vibrācijas frekvence starp Zemes virsmu un jonosfēru. Ilgu laiku šis rādītājs bija stabils un sasniedza 7,83 Hz, bet kopš 20. gadsimta beigām frekvence sāka pieaugt. Pēc zinātnieku domām, šodien rezonanse jau ir sasniegusi 16 Hz. Tas nozīmē, ka mūsu parastā 24 stundu diena tagad šķiet kā 16 stundu diena. Pulkstenis rāda vienu, bet realitāte mums apkārt mainās pavisam citā ātrumā.

Kā diennakts stundu samazināšanās ietekmē ķermeni

Mūsu ķermenis dzīvo pēc bioloģiskā pulksteņa, kas ir sinhronizēts ar planētas dabiskajiem ritmiem. Kad šie ritmi tiek izjaukti, tas tieši ietekmē mūsu pašsajūtu. Piemēram, ja Zemes frekvence palielinās, daudzi sāk izjust nemieru, trauksmi vai, gluži otrādi, pat spēka pieplūdumu.

Lasi vēl: Izmetu gandrīz visus istabas augus, kad uzzināju šo nepatīkamo patiesību par tiem

Šos apstākļus var izraisīt mūsu ķermeņa mēģinājums pielāgoties jauniem apstākļiem.

 

 

Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment