Vēdera aizcietējums! Ko darīt? Trīs dažādu specialitāšu ārsti iesaka ko darīt

Latvijas vīzes portāls la.lv un veselam.lv apkopojis trīs dažādu specialitāšu ārstu ieteikumus, ko darīt, ja izveidojies vēdera sastrēgums/aizcietējums. 

Proktologs: sāpošu vēderu nedrīkst sildīt

Pirmais speciālists, pie kura nereti vēršas aizcietējuma mocītie, ir proktologs, jo pēc apgrūtinātās vēdera izejas rodas sāpes. Resnā zarna ir elastīga, taču tajā var sakrāties daudz fēču, kas sacietē un nespēj izkļūt cauri mazāk elastīgajam anālajam kanālam. Kad pacienti mēdz stāstīt, ka tā vieta aizaugusi ciet, ārsts nereti ierauga plīsumus un savilktus muskuļus, kas apgrūtina lielās darīšanas. Tad atvieglošanās laikā var parādīties asinis. Plīsumu var izārstēt ar zālēm vai ķirurģisku operāciju, stāsta ķirurgs proktologs medicīnas sabiedrībā ARS Jānis Dūmiņš.

Ja apgrūtināta vēdera izeja bijusi tikai vienreiz, to nevajag uzskatīt par aizcietējumu. Par to jāuztraucas, ja ilgstoši ir trīs vai mazāk apgrūtinātas vēdera izejas nedēļā.

Nereti uzskata, ka aizcietējumu izraisa hemoroīdi, taču tas notiek tikai tad, ja tie ir stipri iekaisuši un, baidoties no sāpēm, mēs cenšamies pēc iespējas ilgāk neapmeklēt tualeti. Lielākoties ir otrādi – hemoroīdi ir aizcietējuma sekas, jo mazajā iegurnī paaugstinās spiediens un, asinīm ieplūstot iegurņa un anālā apvidus vēnās, tās pamazām paplašinās, veidojot hemoroīdu mezglus. Ja tie ir lieli un vēders ciets, mezgli var ieplīst un atvieglošanās brīdī rodas stipra asiņošana. Asinīm vienmēr noteikti jāpievērš uzmanība, jo tās var liecināt arī par resnās vai taisnās zarnas audzēju. Dažkārt ārsts vainu atklāj ar speciālu ierīci – rektoskopu, bet citkārt kolonoskopijā jāpārbauda visa resnā zarna. Par ielaistu audzēju var liecināt neregulāra vēdera izeja un aizcietējums, kas mijas ar caureju.

IETEIKUMI:

* Lielajās darīšanās vienmēr doties, tiklīdz jūtama vajadzība. Pretējā gadījumā šis reflekss var atkārtoties tikai pēc ilgāka laika, bet tikām zarnu saturs būs sacietējis.

* Ārstēšanu vienmēr sākt ar diētu un lietot vēderu mīkstinošus produktus, izvairoties no balto miltu izstrādājumu, cukura un gaļas pārliekas uzņemšanas, kas var veicināt šo problēmu.

* Ja aizcietējumu pavada sāpes vēderā, to nedrīkst sildīt, jo tas var pastiprināt iekaisumu.

* Hemoroīdu gadījumā, lai novērstu spiedienu ap anālo atveri un aizcietējuma veidošanos, ieteicami vingrojumi, kas veicina venozo asinsriti. Šim nolūkam uz piecām sekundēm sasprindzina anālās atveres slēdzējmuskuli un tad atbrīvo, atkārtojot to vairākas reizes pēc kārtas.

* Nekavējoties vērsties pie ārsta, ja aizcietējumu pavada stipras lēkmjveida sāpes, paaugstināta temperatūra, slikta dūša un vemšana. Šādas pazīmes var liecināt par zarnu samešanos vai cita veida aizsprostojumu.

* Lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanas veidu, jāveic izmeklējumi.

SVARĪGI IZMEKLĒJUMI

Nosakot resnās zarnas iztukšošanās laiku, var pārliecināties, cik ilgā laikā vēdera saturs nokļūst tai cauri. Ja tas notiek lēni un ilgstoši, masa zarnā sacietē. Lai veiktu izmeklējumu, pacientam trīs dienas pēc kārtas jāizdzer pa vienai kapsulai ar speciālām vielām – marķieriem, ko uztver rentgena iekārta.

Pārbaudi veic piektajā dienā pēc pirmās kapsulas ieņemšanas. Ja vielas izvadītas no organisma, resnā zarna strādā pietiekami labi. Turpretī, ja marķieri tajā vienmērīgi izklīduši, zarna darbojas kūtri un vajadzētu konsultēties ar gastroenterologu. Savukārt, ja kapsulas uzkrājušās pie taisnās zarnas, aizcietējums, visticamāk, rodas šeit, tāpēc nepieciešams papildu izmeklējums – defekogrāfija. Tad jāvēršas pie proktologa, kurš izrakstīs medikamentus vai veiks ķirurģisku operāciju.

Defekogrāfija ļauj pārbaudīt resnās un taisnās zarnas darbību vēdera izejas laikā un to, cik labi darbojas starpenes muskuļi, palīdzot noteikt aizcietējuma cēloni.

Pirms rentgena izmeklējuma taisnajā zarnā ievada kontrastvielu un sievietēm makstī arī to saturošu tamponu. Tādējādi tiek imitēts vēdera izejas process, kura laikā izdara sērijveida uzņēmumus, novērojot zarnu kustības un pārliecinoties, vai vēdera iztukšošanos netraucē vāji muskuļi.

Lasi arī: Šis gardais ābolu–auzu pārslu smūtijs dedzina tauciņus un sniedz enerģiju

Kolonoskopija ir visprecīzākā resnās zarnas gļotādas izmeklēšanas metode, ar kuru agrīni iespējams atklāt audzēju. Šo pārbaudi ieteicams veikt ikvienam pēc 50 gadu vecuma, it īpaši, ja tuviem radiniekiem bijis resnās zarnas audzējs vai polipi. Ja ir pozitīvi slēpto asiņu testa rezultāti, izmeklējums ir iekļauts valsts apmaksātajā skrīninga programmā.

3D transrektālajā ultrasonogrāfijā var pārliecināties, vai nav bojāta anālā kanāla siena un muskuļi, turklāt hemoroīdu gadījumā pārbaudīt, cik dziļš un plašs ir to iekaisums, lai izvēlētos atbilstīgāko ārstēšanas veidu.

Šķir otru lapu, lai uzzinātu pārējo divu ārstu ieteikumus

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru