Ziniet, bieži jūlija vidū pie manis skrien kaimiņi. Tad no vienas puses dārza, tad no otras.
Kāds ar spaini rokās, kāds ar nogurušu seju un jautājumu acīs:
„Vectēv, , ko darīt ar gurķiem?! Ir augļu sākums, bet paši gurķi ne aug, ne krīt! Aug, bet tā kā nevēlas, it kā apvainojušies!”
Es viņiem smaidīju un atbildu ar mīklu: „Kamēr karote neielīs spainī — gurķis neies augumā.” Intriga, vai ne?
Neraizējieties, tagad pastāstīšu visu pa kārtai. Gan par karoti, gan par to, kā karstā jūlijā likt gurķiem ne tikai nest augļus, bet gan “plūkties” no ražas, lai spaiņi pat nepaspētu atdzist.
Bet galvenais — pagaidiet līdz beigām. Tur atklāšu to pašu burvju sastāvdaļu, ko ūdenim liek tikai visprasīgākie dārznieki. Tieši tā ir tā karote, par kuru runāju.
Kāpēc gurķi jūlijā “iesprūst”
Jūlijs — viltīgs mēnesis, īpaši tā otrā puse. Saule cep kā no lielgabala. Naktī tveice, dienā īsts karstums.
It kā visam šādā laikā vajadzētu augt un plaukt! Bet gurķis, vietā, lai piepildītos, sāk kaitināt: zied bagātīgi, augļu sākumi karājas, bet paši augļi sīki, līkumi kā no bailēm.
Ja jūsu suns guļ uz muguras ar paceltām ķepām tam ir interesants skaidrojums
Pazīstams? Jā… Un iemesls tam ir tas, ka šajā laikā:
augsne ir izsmelta,
saknes ir stresā,
lapas pārkarsušas,
un barība, ko jūs vasaras sākumā devāt, jau ir pilnībā “apēsta”.
Gurķis ir kā cilvēks: ja viņu nebaro — strādāt negribēs. Bet ja baro nepareizi — viņš vienkārši noslīdēs.
Tātad galvenais ir dot tieši to, kas vajadzīgs, un tad, kad tas vajadzīgs. Kad? Lūk, jūlijs, tā otrā puse, īstais laiks. Kā saka, gan augļi, gan mēs esam gatavi.
Un tālāk sāksies pats interesantākais. Jo šo mēslojumu ne visi pazīst. Bet tie, kas to zina, no dobes vāc ne tikai ražu, bet īstu gurķu simfoniju.
Pirmā kļūda: slāpeklis prom, kālijs šurp!
Tātad šeit, lūdzu, uzmanību! Ja jūlijā jūs vēl turpināt bērt slāpekli — urīnskābi, amonija nitrātu un citus “zaļumu” mēslojumus — tad apsveicu, jūs audzējat lapas, nevis gurķus. Krūms plaukst zaļumā, zied, bet no tā nav jēgas. Ogas (tātad gurķi!) neveidojas.
Bet kālijs — tieši tas ir tas, kas gurķim tagad vajadzīgs! Auglis šajā brīdī prasās pēc:
kālija augšanai un sulīgumam,
fosfora ziedkopām,
un mikroelementiem, lai lapas nedzeltētu un ziedi nenokristu.
Te sākas īsta maģija. Un jā, uz spaini ūdens vajag tikai vienu ēdamkaroti. Bet kādu tieši?! To pagaidām neatklāšu — turu intrigu.
Gurķu “laimes” uzlējums
Pagaidām nesaku, kāda tieši karote, bet pastāstīšu, kā es gatavoju šo “gurķu mērci”.
Ņem:
spaini siltā ūdens (labāk lietus ūdens) — 10 litri,
tajā — viena karote īpašas maisījuma,
pēc vēlēšanās pāris pilienus zelēna vai joda (sakņu dezinfekcija),
samaisa, ļauj ievilkties 30 minūtes, un laista stingri pie saknēm, tuvāk vakarā.
Pēc šādas barošanas pagājušas divas dienas, un gurķi sāk spurstot! Ne tikai dod augļus, bet metas kā maratonā: augļi pilni, vienmērīgi, garšīgi.
Lasi vēl: Gurķu salāti bez sterilizēšanas – lieliska ziemas krājumu recepte: mums šī recepte ir kļuvusi par īstu favorītu
Tā šķiet — tikai karote. Bet cik spēcīgi tas iedarbojas! Bet pirms es pastāstīšu, kas par burvību tā ir, pastāstīšu vēl vienu knifu, ko daru katru gadu kopā ar šo barošanu.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
