Viņa māte Pinkija stāsta: “Vienreiz Mohits ārā spēlējās ar klaiņojošiem suņiem un pamēģināja pasūkt kādas kuces krūtsgalus. Kopš tā laika viņš dara to, kad vien rodas iespēja. Turklāt, kucēm šajā rajonā viņš patīk, un tās viņu baro, kad vien Mohits to vēlas.”
Viņa noraizējušies vecāki pat neļauj zēnam doties uz skolu bailēs, ka tas padarītu viņa ieradumu vēl sliktāku. Mohitam nekur neļauj doties nepavadītam, lai neļautu sūkt suņu pienu, taču dažreiz viņam izdodas izbēgt.
Vairums kuču viņa apkārtnē Mohitu pazīst un ļauj zēnam baroties no savām krūtīm, bet reiz viņš iekūlās nepatikšanās, jo kuce no citas kolonijas viņam iekoda. Zēnu aizveda uz slimnīcu, un tagad viņš saņem vakcīnas, lai izvairītos no trakumsērgas, bet vecāki ir neziņā, kā izvairīties no līdzīgām situācijām nākotnē, jo šķiet, ka zēna kāre pēc suņu piena ir neapmierināma.
Fakts, ka Mohits piedzima mēms, vēl vairāk apgrūtina situāciju, jo vecākiem ir grūti saprast, kas suņu pienā zēnam liekas tik piesaistošs. Dažreiz viņš aizbēg no vecākiem, un tikai tad, kad kaimiņi nāk sūdzēties, ka viņš atkal zīž klaiņojošus suņus, Mohita vecāki pamana, ko viņš darījis.
Suņu piens pats par sevi cilvēka veselību neapdraud, taču vienmēr pastāv risks saslimt ar trakumsērgu.
Avots: odditycentral.com
