Mārčends lielāko daļu savas dzīves nenodarbojās ar sportiskām aktivitātēm, jo strādāja par tālbraucēju, dārznieku, ugunsdzēsēju un mežcirtēju.
Tikai pēc pensionēšanās 67 gadu vecumā viņš sāka katru dienu braukt ar velosipēdu, dažkārt darot to telpās, bet citreiz svaigā gaisā.
Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka intensīvas fiziskās aktivitātes novecojot kļūst arvien grūtāk izpildāmas.
Vidēji VO2 maksimums, kas atspoguļo to, cik labi mūsu ķermenis spēj izmantot skābekli jeb pasaulē plaši izplatīts fiziskās sagatavotības indikators krītas, sasniedzot 50 gadu vecuma slieksni arī tad, ja fiziskās aktivitātes tiek veiktas regulāri.
Tomēr Dr. Veronika Billē, fiziskās sagatavotības profesore “Evry-Val d’Essonne” Universitātē, Francijā, atklāja, ka vecāka gadagājuma atlētiem, intensīvi trenējoties, tik un tā ir iespējams paaugstināt VO2 maksimumu.
Arī dzīvesveids spēlē nozīmīgu lomu. Dr. Billē skaidro izdevumam “The New York Times”, ka Mārčends ir ļoti optimistiski noskaņots un sociāli aktīvs vīrietis, kuram ir daudz draugu.
Lasi vēl: Šai 102 gadus vecajai sievietei ir neticams ilgdzīvošanas noslēpums!
2005. gadā veiktā pētījumā atklāts, ka senioriem, kuriem ir plašs draugu loks, ir par 22% mazāka iespējamība nomirt salīdzinājumā ar tiem, kuriem ir mazāks draugu skaits. 2007. gadā noskaidrots, ka hroniska vientulība šūnu līmenī spēj izraisīt slimību rašanos.
Arī Mārčenda diēta ir pavisam vienkārša: viņš pārtiek no jogurta, zupām, siera, vistas gaļas un vakariņās bauda glāzi sarkanvīna.
Viņa ēdienkartē spilgti vērojamas Vidusjūras reģiona diētas iezīmes.
Grieķijā kāda 10 gadus veikta pētījuma rezultātā noskaidrots, ka Vidusjūras reģiona diētas ievērotājiem ir par 47% mazāka iespējamība ciest no sirds slimībām.
2012. gadā Dr. Billē Mārčendam veica VO2 maksimuma, sirds veselības un fiziskās sagatavotības pārbaudi. Visi radītāji bija augsti un krietni pārspēja vidējos radītājus viņa vecuma cilvēkiem.
Pēc Mārčenda pirmā pasaules rekorda uzstādīšanas Dr. Billē izveidoja viņam jaunu treniņprogrammu, 80% fizisko aktivitāšu ir vieglas intensitātes, bet pārējie 20% augstas intensitātes.
Francūzis divus gadus ievēroja sastādīto programmu, un šī perioda laikā viņa fiziskās sagatavotības rādītāji nebija kritušies.
Lai arī fiziskās aktivitātes mūsu dzīvē spēlē nozīmīgu lomu, 2016. gadā veiktā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka daži cilvēki noveco ātrāk par citiem sava “iekšējā ģenētiskā pulksteņa” dēļ, kas nosaka to, ka viņiem lemts mirt ātrāk par citiem neatkarīgi no ievērotā dzīvesveida.
Tikmēr Mārčends negrasās apstāties pie sasniegtā. Viņš ar nepacietību gaida nākamo gadu, lai atkal uzstādītu jaunu pasaules rekordu, nu jau 106 gadu vecumā.
Avots: dailymail.co.uk