1. Mēs nekad nebeidzam brīnīties par piedzimšanu.
Elpu aizraujoši ir būt pirmajam, kurš rokās paņem jaunu dzīvībiņu. Un nav svarīgi, cik gara, stresa un grūtību pilna bija diena – bērna dzimšana nekad nepārstāj būt brīnums. Un tas, ka tajā ir arī mūsu ieguldījums, rada ļoti gaišas, patiesas jūtas.
2. Mūs kaitina, ja cilvēki iedomājas: “Viss, ko vecmātes dara, ir turēt sievieti aiz rokas dzemdību laikā.”
Protams, mēs atbalstām sievietes emocionāli, bet mums ir arī medicīniskā izglītība. Mēs veicam vaginālās un bērniņa apskates, ievadām intravenozi medicīniskos līdzekļus, noņemam analīzes, šujam plīsumus pašās intīmākajās vietās.
3. Redzēt “vecāku piedzimšanu” arī ir brīnišķīgi.
Redzēt, kā kāds pārvēršas par mammu vai tēti, ir kaut kas neparasts. Cilvēki mainās mūsu acu priekšā, kļūst maigāki. Viss mainās vienā brīdī – no viena kliedziena un grūtībām līdz pasaulei – pilnai prieka.
4. Mēs strādājam viena skatiena dēļ.
Tas ir sievietes izbrīna pilnais skatiens, kad viņa pirmo reizi ierauga savu bērniņu. Tas ir tas, kas visu padara vērtīgu, tad ir tas, kādēļ mūsu darbs neliek atteikties no pašu bērnu dzimšanas.
5. Atbildības sajūta ir milzīga un biedējoša.
Īpaši sākot strādāt tūlīt pēc studiju beigšanas. Pēkšņi saproti, ka tavās rokās ir vairāk nekā viena cilvēka dzīve, veselība un labklājība. Un lai cik arī tu būtu kvalificēts, no šīs sajūtas nevar tikt vaļā.
Lasi arī: 12 psihologa padomi, kuri dažiem varētu šķist pārāk skarbi
6. Mums visi bērniņi šķiet mīlīgi.
Kad mums jautā: “Vai viņš/viņa ir skaists/skaista?” un mēs atbildām: “jā”, mēs patiešām tā uzskatām. Mēs zinām, ka bērni ir dažādi – kādus tikai neesam redzējušas!
7. Sievietes pārlieku baidās dzemdībās apkakāties.
Un mēs nepārstājam teikt, ka mums ir vienalga, ka tā notiks – mēs pie tā esam pieraduši, tas ir fakts un nekur no tā neliksies. Ir sievietes, kas to tik ļoti pārdzīvo, ka nevar tā sirsnīgi pastumt savu bērniņu, un tas dzemdības tikai aizkavē.
8. Daži partneri dzemdībās ir idioti.
Viņi taisa pašiņus (selfijus), staigā pa dzemdību namu, krīt histērijā, ķer pokemonus. Reizēm tā vien gribas pateikt sievietei, lai labāk viņa būtu nākusi viena. Bet mēs to nesakām.
9. Uz mums bieži kliedz un pat piedraud.
Dzemdētājas mēdz lamāties, kliegt, nemitīgi mūs saukt, daudz ko prasīt, bet tas ir taisnīgi. Sliktāk, ja sieviete un viņas partneris ir fiziski agresīvi, un tas notiek biežāk nekā jūs varat iedomāties.
10. Priekšlaicīgas dzemdības ir liels izaicinājums.
Parasti bērnam viss beidzas labi, bet vajag daudz laika, lai nomierinātu māmiņu.
11. Visvairāk darba ir rudenī.
Viss ir tādēļ, ka kāds ir jo sirsnīgi svinējis Ziemassvētkus un Jauno gadu.
12. Mūsu darbam ir nepārtraukts reputācijas apdraudējums.
Jebkurš sarežģījums, pat tāds, kas nav radies mūsu vainas dēļ, var beigties ar tiesu darbiem, vecāki mūs var iesūdzēt tiesā.
Lasi arī: 12 psihologa padomi, kuri dažiem varētu šķist pārāk skarbi
13. Lai arī mūsu darba stundas ir garas, mēs ļoti nogurstam un daudz raudam – no laimes, no bēdām vai pārguruma, taču mēs nespējam nenākt uz savu darbu atkal un neredzēt piedzimšanas brīnumu.
Sagatavots ar vecmāšu palīdzību.
Avots: soulpost.ru
