Šādi pati Mārnija skaidro savu situāciju:
“Kādreiz es katru dienu satikos ar draugiem, bet tagad man ir bail pamest mājas. Vasarā vēl tas nebija tik traki, jo es varēju paslēpt savas asiņojošās acis zem saulesbrillēm. Taču tagad es to nevaru darīt, tāpēc vienkārši nekur neeju. Es nekad nezinu, kad tas sāksies, un man nepatīk biedēt cilvēkus.
Vissliktākais šajā stāvoklī patiešām ir biedējošā neziņa. Neviens nevar pateikt, vai situācija kādreiz atrisināsies, ne arī to, kas šo stāvokli izraisa.
Pagaidām viss, ko mēs varam darīt, ir just nabaga meitenei līdzi, un cerēt, ka medicīna drīz attīstīsies tik tālu, lai varētu jaunās dāmas dzīvi atkal no šausmu filmas pārvērst normālā eksistencē.
Avots: sickchirpse.com
