17. jūnijs tautas tradīcijā ir pazīstams gan kā Vēju diena, gan kā Ražas diena. Ticēja, ka šajā dienā īpaši svarīgi ir ielaist vēju arī mājās, jo tas nodrošināja “attīrīšanos”.
Turklāt šajā dienā bija dažādas lietas, kas jāizdara gan lauksaimniekiem, gan saimniekiem, gan māju īpašniekiem. Lai neaizbiedētu no savām mājām un ģimenes labklājību, bija jāizdara konkrētas lietas.
Ko šajā dienā jādara?
Galvenais dienas rituāls bija lauksaimniekiem – šajā dienā bija jāmēslo lauki, jo tas paredzēta labu ražu. Ja šajā dienā tas tika izdarīts, tad to saistīja ar tiešām svētu darbu;
Svarīgi mājai turēt vaļā logus un arī durvis, lai vējš “atsvaidzinātu” gaisu un izpūstu ārā visas sliktās lietas un tumšos spēkus – ticēja, ka šajā dienā caurvējš “attīra” telpu;
Uzmanību pievērsa mājdzīvnieku uzvedībai: pēc to uzvedības varēja noteikt vēju virzienu un paredzēt sējas un siena pļaujas laiku. Piemēram, mājdzīvnieki, kas taisīja kņadu, liecināja par gaidāmu lietu.
Šajā dienā ticēja, ka pastaigas rīta rasā palīdz sagatavoties tālākai veiksmīgai dzīvei.
Ko šajā dienā nedrīkst darīt?
Nedrīkstēja atteikt palīdzību — par atteikumu šajā dienā teica, ka „labais nekļūs vairāk”, un aizvainotais vējš aiznesīs jūsu laimi un pārticību;
Nedrīkstēja strīdēties, jo troksnis un dusmas tika salīdzinātas ar gaisa un vēja “bojāšanu” — tas varēja „pārtraukt” labvēlīgas plūsmas;
Nebija ieteicams peldēties upēs un ezeros — ticēja, ka šajā dienā ūdens ir īpaši spēcīgs un var aizvilkt „slēptā pasaulē”;
Nebija atļauts skatīties spogulī zem atklāta debesīm — uzskatīja, ka tā var piesaistīt briesmas vai pat kaites;
Nedrīkstēja šajā dienā doties uz mežu – no biezokņa nāca klusums, un cilvēku troksnis varēja izjaukt dabas garu kārtību, kas tika uzskatīts par sliktu zīmi.
Lasi vēl: “Būs jūtams rudens vai pavasaris, bet ne vasara…”: meteorologs Toms Bricis nāk klajā ar jaunākajām laika prognozēm
Laika zīmes 17. jūnijā
Ja vējš pūta no dienvidiem, varēja gaidīt bagātīgu ražu un labu vasaru.
Ja vējš pūta no ziemeļrietumiem, tas solīja mitrumu, kaites un nestabilu laiku.
Pie dienvidu vēja gatavojās bagātīgai kviešu un graudaugu ražai.
Ziemeļu vējš brīdināja par mitrumu un slapjumu — siena pļauja tika veikta ļoti pārdomāti.
Ja šajā dienā no rīta līst lietus, tad tas līs vairākas dienas, tomēr tas bija labvēlīgi pļavām un labības laukiem.
Kukaiņu un odu parādīšanās tika uzskatīta par pazīmi, ka būs daudz sēņu un gaidāma mitra vasara.
Bieži, blīvi mākoņi, kas ātri pārvietojās no ziemeļiem uz austrumiem, iezīmēja pārmaiņas — bieži aukstā frontes tuvošanos.
Ja nakts bija silta un bez vēja, varēja gaidīt skaidru vasaru.
Lietus šajā dienā tika uztverts kā lauku idille: tas nomierināja zemi un sargāja lopus.
