1.Es pametu savu meitu un apsveru rīkoties tāpat ar savu dēlu. Es nespēju būt tāda māte, kādu viņi mani vēlas.
2. Es biju ļoti jauna, kad kļuvu par māti meitai. Es nebiju gatava pārstāt pirmām kārtām domāt par sevi un joprojām neesmu. Es viņu pametu un nekad neesmu skatījusies atpakaļ.
3. Es uz gadu pametu savu dēlu, lai “atrastu sevi”. Tagad, kad esmu pie viņa atgriezusies, es pavadīšu atlikušo dzīvi, lai viņam to atlīdzinātu.
4. Mani bērni mani atrada un vaicāja, kāpēc es viņus atstāju. Bija grūti viņiem izskaidrot…
5. Es atstāju savu meitu un atdevu vecāka tiesības savai mātei. Cilvēki mani par to nosoda, kaut arī es joprojām apciemoju viņu.
6. Pirms vairākiem gadiem es pametu savu meitu un tagad es vēlos attiecības ar viņu vairāk par visu. Es izdarīju briesmīgu kļūdu, ar kuru es dzīvošu visu atlikušo mūžu.
7. Manai sievai nav ne jausmas, ka man ir 8 gadus vecs dēls, kuru es pametu. Viņam ir ģenētiska saslimšana, un es nespēju tikt ar to galā. Mana sieva vēlas mazuli, un es nespēju viņai pateikt, ka arī šim bērnam šāda slimība droši vien būs…
8. Es esmu tēvs, bet es pametu savu vienu gadu veco dēlu. Es šogad beidzu skolu.
9. Pirms diviem gadiem es pametu manu mazuli un viņa tēvu. Tagad es beidzot satikšu savu bijušo un redzēšu, kā izaudzis mūsu dēls. Esmu tik sanervozējusies.
10. Es atstāju savu dēlu. Tagad ļaudis darbā domā, ka es esmu briesmīgs cilvēks. Es nezinu, kā lai to izlabo.
11. Pirms dažiem gadiem es pametu savu dēlu. Tad es biju briesmīgs cilvēks, taču esmu mainījies. Es gan nezinu, kā lai atgriežas viņa dzīvē.
12. Es zinu, ka pametu savu meitu un esmu savtīga. Man riebjas, ka cilvēki man saka, ka pieņēmu pareizo lēmumu. Tā nebija, es esmu briesmīga māte.
13. Mana draudzene 16 gadu vecumā palika stāvoklī. Es centos viņu piespiest izdarīt abortu, bet viņa to neizdarīja. Es nespēju beigt par to domāt. Es pametu mūsu bērnu.
14. Man bija vienas nakts sakars, un meitene palika stāvoklī. Es biju tik dusmīgs, ka pametu meiteni un viņas bērnu. Tagad mana mentalitāte ir mainījusies, un es nekur nevaru viņus atrast. Pagājuši 4 gadi.
15. Mana lielākā nožēla nav tā, ka es atdevu savu meitu adopcijai, bet gan tā, ka es pametu viņas māti grūtniecības laikā, kad viņai mani vajadzēja visvairāk.
Lasi vēl: 18 bāreņi dalās savās izjūtās un stāstos par bāreņu dzīvi
16. Es pametu savu bērnu un nespēju sadzīvot ar sevi.
17. Es pametu savu dēlu, kad viņš piedzima. Un, kad viņam bija 4 gadi, es beidzot nolēmu, ka vēlos būt tēvs. Tad viņš nomira. Un man nekas nebūs iespēja atvainoties.
18. Man ir meita, kuru pametu, kad viņai bij 14 un vēlreiz, kad viņai bija 23. Tagad viņa atsakās ar mani kontaktēties.
Avots: whisper.sk