“Šobrīd darba likums nosaka, ka darba alga jāizmaksā skaidrā naudā pēc savstarpēji vienota ir starp darba ņēmēju darba algu var izmaksāt arī bez skaidrā naudā”
Šādu informāciju var atrast publiskajā telpā. Noskaidrosim vai tā ir patiesība. Saskaņā ar Darba likuma 70. pantu “darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā.” Tomēr tajā pašā pantā noteikts, ka darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā (piemēram, ar pārskaitījumu) tikai tad, ja darba devējs un darbinieks par to ir vienojušies.
Tātad pašreizējā regulējuma pamats ir: skaidrā nauda ir pamatveids, bet var izņēmuma gadījumos norēķināties ar pārskaitījumu, ja abas puses piekrīt. No 2025. gada 1. jūlija ir paredzēts, ka darba devējs, ja darba samaksu izmaksā skaidrā naudā, par to būs jāatzīmē šo faktu darba devēja ziņojumā (jaunos MK noteikumos Nr. 827 papildinājums 33.^2 punktā)
Kamelota_gramatvediba publiski pauž informāciju: “Veicot pārskaitījumu, 19. augustā tika pieņemti jaunie darba likuma grozījumi, kas vēl jāapstiprina Saeimai. Turpmāk darba alga ir jāizmaksā tikai ar pārskaitījumu darba algu. Skaidrā naudā var izmaksāt tikai darba devējam un darbiniekam, savstarpēji vienojoties. Tātad pilnīgi otrādi. Ja agrāk mēs vienojāmies, ka varam izmaksāt. Pārskaitījumu tagad darba devējam un darba ņēmējam būs jāvienojas, ka darba algu var izmaksāt skaidrā naudā.”
Lasi vēl: 5 moderni rudens matu griezumi, kuriem nav nepieciešama sarežģīta veidošana
Nav tāda jaunā darba likuma grozījuma no 19. augusta, kas jau noteiktu, ka “turpmāk darba alga obligāti tikai pārskaitījumā”. Es neatradu likumprojektu vai grozījumu, kas liktu nomainīt šo pamatprincipu likumā ar vienpusēju kārtību.
Kāda ir sajūta kad cilvēks “aiziet”, vai nāk eņģelis vai ir gaisma tuneļa galā – kā to var uzzināt
VIDEO:
Lasi vēl: Kāpēc vilkiem nepatīk suņi — un kad tie uzbrūk pat tad, ja nav izsalkuši
Ir politiskas diskusijas un mediju interpretācijas, kas saka, ka tiek mainīts uzsvars — no “skaidrā nauda kā pamatveids, pārskaitījums iespējams ar vienošanos” uz “bezskaidrā nauda kā primārais veids, skaidrā naudā tikai ar vienošanos”.
Patlaban likums joprojām nosaka skaidro naudu kā primāro formu, ar atļauju izmantot pārskaitījumu vien o vienošanās gadījumā. Tekstā teikts “tātad pilnīgi otrādi” — tas ir pārmērīgs apgalvojums, jo likumdošana pagaidām nav likusi šādu “pilnīgi otrādi” kārtību.
Tekstā minētā frāze “tikšot pieņemti jaunie grozījumi, kas vēl jāapstiprina Saeimai” — šī daļa nav korekta, lai runa ir par Latvijas Saeimu, jo tekstā, šķiet, runa ir par Latvijas darbojumiem, bet Saeima ir Latvijas parlamenta nosaukums latviešu valodā. (Iespējams, maisījums ar Igaunijas vai citas valsts terminoloģiju).
