2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.
2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu.
Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).
Pieaug iedzīvotāju skaits Pierīgā
Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Pierīgā – par 2,3 tūkst. jeb 0,6 %. Pieauguma galvenais cēlonis ir iekšējā migrācija, tomēr arī dabiskās kustības rādītājs Pierīgā jau trešo gadu ir pozitīvs.
Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām vērojams Latgales reģionā – par 5,4 tūkst. jeb 2,0 %, taču tas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā. Iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 3,3 tūkst. (1,7 %), arī Kurzemē par 3,3 tūkst. (1,3 %), Zemgalē – par 2,7 tūkst. (1,1 %) un Rīgā – par 3,5 tūkst. (0,5 %). Trešdaļa (33 %) Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā.
Iedzīvotāju skaits sarucis septiņās no deviņām republikas pilsētām. Pozitīvi rādītāji 2017. gadā bija Jūrmalā, kur vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 1,0 % jeb par 467 cilvēkiem un Valmierā – par 0,4 % jeb 102 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,4 % (507 cilvēkiem), Daugavpilī – par 1,6 % (1342), Jēkabpilī – par 1,0 % (224), bet vismazāk – Rēzeknē – par 0,1 % (18).
Pērn 15 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits palielinājās. Galvenokārt pieaugums vērojams Pierīgas novados, tomēr iedzīvotāju skaits pieauga arī Brocēnu un Ozolnieku novadā, kas atrodas citos reģionos. Ozolniekos līdzīgi kā Pierīgas novados pieaug gan iekšējā migrācija, gan dzimstība. Savukārt, pateicoties jauno dzīvojamo projektu attīstībai, Brocēnos pieaugusi iekšējā migrācija, ko lielākoties veido iedzīvotāji, kuri pārcēlušies no Saldus. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (par 935 cilvēkiem jeb 5,0 %), mazākais – Siguldas novadā (79 cilvēki jeb 0,5 %). Visos 15 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 9 novados.
Bērnu skaits nedaudz pieaug
Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā 0–14 gadi pieaudzis par 13,0 tūkst. (2017. gadā – par 1,7 tūkst.), veidojot 15,8 % no iedzīvotāju kopskaita 2018. gada sākumā (2013. gada sākumā – 14,4 %). Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 18,1 % no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā (13,7 %).
2017. gadā iedzīvotāju skaits 15–64 gadu vecuma grupā turpināja samazināties – par 18,4 tūkst. jeb 1,5 %. Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Latgalē (64,7 %), mazāks – Kurzemē (63,2 %).
Iedzīvotāju skaits vecumā no 65 gadiem turpināja palielināties – 2017. gadā par 0,9 tūkst. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,9 % 2017. gada sākumā līdz 20,1 % 2018. gada sākumā. Visos reģionos apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā 65 gadi un vairāk (Latgalē visvairāk – 21,6 %, Pierīgā vismazāk – 18,1 %.
2017. gadā samazinājies visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4 %, poļi – par 2,2 %, lietuvieši un romi (čigāni) – par 2,1 %, krievi – par 1,7 %. Latviešu skaits samazinājies par 0,8 %, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, turpina palielināties. Pērn tas pieaudzis no 62,0 % 2017. gada sākumā līdz 62,2 % 2018. gada sākumā.
Lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87,2 %) un Kurzemes (76,7 %) reģionā, zemākais – Latgalē (45,9 %) un Rīgā (47,0 %).
Pēc valstiskās piederības 85,9 % Latvijas iedzīvotāju ir pilsoņi (2016. gadā – 85,7 %), 11,1 % nepilsoņi (2016. gadā – 11,4 %), 2,2 % – Krievijas pilsoņi (2,2 %). 51 % nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 17 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem.
Igaunijā iedzīvotāju skaits pieaug, Lietuvā – samazinās
Iedzīvotāju skaits Igaunijā1 2018. gada sākumā bija 1 milj. 319 tūkst. (par 3,5 tūkst. vairāk nekā 2017. gadā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 1,7 tūkst. (2017. gadā Igaunijā piedzima 13,8 tūkst, bet nomira 15,5 tūkst), bet starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo pozitīvs – 5,2 tūkst. (no citām valstīm ieradās 17,6 tūkst., bet izceļoja 12,4 tūkst.).
Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2018. gada sākumā bija 2 milj. 809. tūkst. (iedzīvotāju skaita samazinājums par 39,0 tūkst.). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 11,4 tūkst. (dzimušo skaits 2017. gadā – 28,7 tūkst., mirušo skaits – 40,1 tūkst.) un negatīvs migrācijas saldo – 27,6 tūkst.
Metodoloģiskie skaidrojumi
Dabiskais pieaugums – starpība starp noteiktā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu.
Migrācijas saldo – starpība starp valstī uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu ieradušos iedzīvotāju skaitu un no tās uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu izbraukušo iedzīvotāju skaitu.
Pastāvīgo iedzīvotāju skaits galvenajās vecuma grupās tiek aprēķināts pilnos gados atbilstoši Latvijas likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam. 2018. gada sākumā darbspējas vecums ir 15–62 gadi un pensijas vecums – 63 un vairāk gadi.