2019. gadā Islande izpelnījās pasaules uzmanību, kļūstot par vienu no pirmajām valstīm, kas ieviesa četru dienu darba nedēļu – nevis ar vispārēju likumu, bet gan ar vienošanos palīdzību
Tas ļāva darbiniekiem vienoties par īsāku darba nedēļu vai samazinātu darba stundu skaitu. Piecus gadus vēlāk rezultāti ir neapstrīdami. Sākotnējās bailes beidzot kliedētas. Islande uzsāka šo eksperimentu 2015. gadā ar pilotprojektu, kurā iesaistījās aptuveni 2500 darbinieku – nedaudz vairāk par 1% no valsts strādājošajiem.
Pēc šīs iniciatīvas pārliecinošajiem panākumiem, kur 86% iesaistīto darbinieku pauda savu atbalstu, projekts tika oficiāli ieviests 2019. gadā. Šodien gandrīz 90% Islandes darbinieku bauda samazinātu darba nedēļu – 36 stundas, salīdzinot ar iepriekšējām 40, nezaudējot atalgojumu.
Sākotnēji bažas par četru dienu darba nedēļu bija izplatītas gan Islandē, gan citur pasaulē. Tika baidīts, ka produktivitāte kritīsies, uzņēmumiem pieaugs izmaksas un būs grūtības nodrošināt pakalpojumu līmeni. Tomēr Islandes pieredze šīs bailes ir pilnībā atspēkojusi.
Islandes ziņojumi liecina, ka produktivitāte ir saglabājusies nemainīga vai pat pieaugusi dažās nozarēs. Viens no galvenajiem panākumu faktoriem ir darbinieku atmosfēras uzlabošanās – būtisks aspekts, ko īpaši izceļ Z paaudze. Stresa samazinājums, apvienojumā ar labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, būtiski uzlaboja darbinieku labklājību.
Tehnoloģijas – galvenais panākumu faktors
Viens no pārsteidzošākajiem Islandes pieredzes aspektiem ir sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana. Iedrošinot vīriešus vairāk iesaistīties ģimenes dzīvē, četru dienu darba nedēļa ir veicinājusi mājsaimniecības un vecāku pienākumu līdzvērtīgāku sadali. Atbrīvoti no tradicionālajiem laika ierobežojumiem, vīrieši var vairāk laika veltīt bērniem un aktīvi piedalīties mājas darbos.
Atšķirībā no dažām valstīm, piemēram, Beļģijas, kur četru dienu darba nedēļa nozīmē, ka neatstrādātas stundas tiek kompensētas ar garākām darba dienām, Islande saglabā algas un darba apstākļus nemainīgus, neskatoties uz darba laika samazināšanu. Šo pieeju daļēji iespējamu padarījusi pro aktīva uzņēmumu un valsts pakalpojumu digitalizācijas politika.
Islande ir ieguldījusi ievērojamus resursus digitālajā infrastruktūrā, piedāvājot vienus no labākajiem interneta pieslēgumiem pasaulē, tostarp lauku apvidos. Šī stabilā infrastruktūra ir ļāvusi atbalstīt attālināto darbu un saglabāt produktivitāti, neskatoties uz samazināto darba stundu skaitu birojos. Turklāt Z paaudze, kas uzaugusi digitālā vidē, dabiski pielāgojusies šim jaunajam darba stilam, tādējādi sekmējot vienmērīgu pāreju uz četru dienu darba nedēļu.
Iedvesmojošs modelis pārējai pasaulei
Četru dienu darba nedēļas ietekme nav aprobežojusies tikai ar darba vidi. Islandieši ziņo par būtisku dzīves kvalitātes uzlabošanos. Viņiem ir vairāk laika izklaidei, ģimenei un draugiem. Samazinājies ar laika trūkumu saistītais stress, un cilvēki kopumā jūtas laimīgāki un piepildītāki.
Aktīviste un skolotāja Marija Hjālmtīstotira (María Hjálmtýsdóttir) saka: “Īsāka darba nedēļa Islandē ir bijusi milzīgs panākums un ir mainījusi manas ģimenes dzīvi. 90% islandiešu 36 stundu nedēļa nozīmē mazāk stresa, lielāku gandarījumu darbā un vairāk laika, lai izbaudītu dzīvi.”
Islande kalpo kā iedvesmojošs piemērs citām valstīm, kas apsver iespēju ieviest četru dienu darba nedēļu. Pilotprojekti pašlaik norit Vācijā, Portugālē, Spānijā un Apvienotajā Karalistē, kamēr Beļģija jau pieņēmusi likumu par četru dienu darba nedēļu, taču ar stundu kompensācijas sistēmu, kas ierobežo tās plašāku ieviešanu.
Lasi vēl: Ātrās automazgātavas ir kā ātrās ēdināšanas iestādes: ātras, ērtas, bet ne vienmēr “veselīgas”
Neskatoties uz četru dienu darba nedēļas panākumiem, jautājums par dalību Eiropas Savienībā joprojām šķeļ Islandes sabiedrību. Priekšlaicīgās parlamenta vēlēšanas, kas notiks nākamajā sestdienā, sniegs islandiešiem iespēju paust savu viedokli par šo būtisko jautājumu.
Tikai Sociāldemokrātu partija un liberālā Reformu partija atklāti atbalsta Eiropas integrāciju, kamēr valdošās koalīcijas partijas (ekologi, konservatīvie un liberāļi) ir pret.
Islandes pieredze rāda, ka četru dienu darba nedēļa ir ne vien iespējama, bet var arī sniegt ievērojamu labumu gan darbiniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Liekot indivīdu labklājību savu prioritāšu centrā, Islande ir radījusi humānāku un ilgtspējīgāku darba modeli, kas varētu iedvesmot arī citas valstis sekot tās piemēram.
Atbalstot šo ideju, Z paaudze ir palīdzējusi bruģēt ceļu nākotnei, kurā darbs pielāgojas cilvēku vajadzībām, nevis otrādi. Islandes panākumi pierāda, ka viņu prognozes nebija utopiskas – būtiskas pārmaiņas mūsu attiecībās ar darbu ir ne tikai iespējamas, bet arī vēlamas.
