2025. gadā es atteikšos no 7 nevajadzīgiem dārza darbiem. Ietaupīt laiku un enerģiju svarīgām lietām

 

Kas ir patiešām vērts lai pavadīt laiku dārzā

Mūsdienīga pieeja darbam dārzā atbrīvo vismaz 15 stundas nedēļā. Tagad es šo laiku izmantoju, lai izveidotu ērtu atpūtas zonu. Uzcēlu pergolu 12 kvadrātmetru platībā, kas pasargā no saules un lietus. Blakus uzstādīju šūpoles un izvietoju konteinerus ar garšaugiem – timiānu, piparmētru un citronmelisu.

Īpašu uzmanību pievērsu puķu dobēm. Gar laukuma perimetru iestādīju nepretenciozas ziemcietes: flokšus, eikalipsi un ehināciju. Tās neprasa sarežģītu kopšanu – pietiek divreiz sezonā pabarot ar komplekso mēslojumu. Starp dobēm izvietoju samtenes un kliņģerītes – tās atbaida kaitēkļus un piesaista derīgos kukaiņus. Ierīkoju vienkāršu lietus ūdens savākšanas sistēmu. Zem notekcaurulēm uzstādīju trīs 200 litru mucas. Ar šo ūdeni pietiek, lai nedēļas laikā apūdeņotu visu zemes gabalu. Augi labāk reaģē uz lietus ūdeni nekā uz krāna ūdeni.

Būtiska jaunās pieejas priekšrocība ir iespēja doties atvaļinājumā uz 10-14 dienām. Automātiska laistīšana, mulčēšana un pareizi izvēlētas augu šķirnes ļauj zemes gabalam lieliski pastāvēt bez ikdienas uzraudzības. Kultūras necieš, un es saņemu pilnvērtīgu atvaļinājumu.
Sezonas laikā man izdodas ievākt: no pieciem gurķu stādiem 20-25 kg augļu, no desmit tomātu krūmiem 30-35 kg, zaļumu un garšvielu – pietiekami visai ģimenei. Tas ir optimālais daudzums trīs cilvēku ģimenei, nenogurdinot ražas novākšanu un pārstrādi.

Ko es sagaidu no jaunās pieejas 2025. gadā?

Moderno metožu ieviešana jau tagad ir par 70 procentiem samazinājusi dārzeņu dārzā pavadīto laiku. Tajā pašā laikā raža ir saglabājusies stabila, un augļu kvalitāte ir uzlabojusies. Nākamajā sezonā plānots pilnībā automatizēt apūdeņošanas sistēmu. Es vēlos pievienot augsnes mitruma sensorus, kas ieslēgs apūdeņošanu tikai tad, kad augiem patiešām būs nepieciešams ūdens. Tas papildus samazinās ūdens patēriņu par 30 %.

Es turpināšu mācīties par dabisko lauksaimniecību. Šī metode mums māca, ka augi zina, kā augt. Mūsu uzdevums ir radīt tiem piemērotus apstākļus, neiejaucoties dabiskajos procesos. Ir svarīgi vērot augus un augsni un mācīties izprast to vajadzības. Es plānoju atbrīvotajā teritorijā izveidot nelielu augļu dārzu. Esmu izvēlējies stādīt kolonnveida šķirnes ābeles “President” un “Currency” – tās neprasa sarežģītu apgriešanu un aizņem maz vietas. Dažādībai pievienošu dažus upeņu un ērkšķogu krūmus.

Es vairāk uzmanības pievēršu augsnei. Rudenī sēju sānmēslas – sinepes un facēliju. Pavasarī es tās neizrokam, bet nopļaujam un atstājam virspusē kā mulču. Divus gadus praktizējot šādu praksi, sliekas dobēs ir trīskāršojušās. Augsne kļuva irdena un auglīga.

Lasi vēl: Kāpēc es nekad neizmetu mandarīnu mizas – uzzinot, jūs darīsiet tāpat

Galvenais sasniegums ir tas, ka dakša vairs nav noguruma avots. Tagad tā ir vieta, kur atjaunot spēkus un enerģiju. Dabiskā saimniekošana un modernās tehnoloģijas ļauj iegūt labu ražu bez nogurdinoša darba.

Leave a Comment