Latvijas Mikologu biedrība par goda titula “Gada sēne 2026” ieguvēju ir izraudzījusies koši violeto ametista bērzlapeni (Laccaria amethystina).
Šī izvēle nav nejauša – ametista bērzlapene ir viena no vizuāli unikālākajām un neparastākajām sēnēm, kas sastopama mūsu mežos, kalpojot par dabas daudzveidības un trausluma simbolu.
Izskats un krāsu hameleons
Ametista bērzlapene ir neliela, eleganta sēne, kuras krāšņums ir cieši saistīts ar mitruma līmeni apkārtējā vidē. Tā ir pazīstama kā hidrofāna sēne, kas nozīmē, ka tās izskats mainās atkarībā no ūdens satura:
Mitros apstākļos: Sēne mirdz intensīvos violetos, tumši zilos vai purpurbrūnos toņos.
Sausā laikā: Tā zaudē savu pigmentāciju un kļūst bāla, sasniedzot pat gandrīz baltu nokrāsu. Sēnes cepurīte parasti nepārsniedz 2–5 cm diametru, tās lapiņas ir retas un zilganvioletas, bet kātiņš – tievs, sīksts un nedaudz šķiedrains.
Ekoloģiskā loma un izplatība
Šī suga veido mikorizu – abpusēji izdevīgu simbiozi ar dažādiem kokiem, galvenokārt lapkoku un jauktos mežos. Tā palīdz kokiem uzņemt barības vielas no augsnes, pretī saņemot ogļhidrātus. Ametista bērzlapene mīl slāpekli saturošas augsnes un Latvijā ir sastopama salīdzinoši reti, parasti rudens mēnešos.
Lai gan tā ir plaši izplatīta Eiropas mērenajā joslā, atradnes fiksētas arī tālos pasaules reģionos, tostarp Centrālamerikas un Āzijas mežos, kas liecina par sugas spēju pielāgoties dažādiem klimatiskajiem apstākļiem.
Uzturvērtība un piesardzība: Arsēna risks
Teorētiski ametista bērzlapene ir ēdama sēne un daudzviet pasaulē tā tiek uzskatīta par virtuves delikatesi, jo pēc termiskās apstrādes (vārīšanas vai cepšanas) tā daļēji saglabā savu neparasto krāsu. Tas padara to par iecienītu dekoratīvo elementu uz šķīvja.
Tomēr mikologi aicina uz piesardzību divu iemeslu dēļ:
Toksisko vielu uzkrāšana: Šī suga ir pazīstama ar spēju akumulēt vidē esošo arsēnu. Tādēļ kategoriski nav ieteicams vākt šīs sēnes ceļmalās, industriālu zonu tuvumā vai vietās ar intensīvu lauksaimniecisko darbību.
Dabas aizsardzība: Ņemot vērā sēnes mazo izmēru (vairāk kātiņa nekā cepurītes) un vizuālo vērtību, drošāk un ērtāk ir vienkārši priecāties par tās krāsu meža sūnās, nevis mēģināt to ievākt grozā.
Uzmanies no līdzīgajām sugām!
Sēņotājiem jābūt uzmanīgiem, jo ametista bērzlapeni var viegli sajaukt ar citām violetas krāsas sēnēm, kas var būt indīgas vai negaršīgas:
Dzidrā sēntiņa (Mycena pura): Tā ir bālāka un izstaro spēcīgu, nepatīkamu rutku smaržu.
Violetās tīmeklenes un aplocenes: Tās parasti ir masīvākas un ar atšķirīgu sporu krāsu.
Kāpēc ziņot par atradumiem?
Ja jums paveicas mežā sastapt šo violetu dārgumu, speciālisti aicina par to ziņot portālā Dabasdati.lv vai izmantojot lietotni iNaturalist. Katrs fiksētais atradums palīdz zinātniekiem precīzāk kartēt sugas izplatību Latvijā un izvērtēt mežu ekoloģisko stāvokli.
