Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2026. gada sūnu ir pasludinājusi īssetas nekeru (Neckera pennata). Šī izvēle ir mērķtiecīgs solis, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz dabisko meža biotopu stāvokli Latvijā.
Īssetas nekera nav vienkārši augs – tā ir nozīmīga indikatorsuga, kuras klātbūtne liecina par meža ekosistēmas veselību, kontinuitāti un cilvēka darbības mazo ietekmi.
Kā atpazīt īssetas nekeru?
Īssetas nekera ir vizuāli izteiksmīga un salīdzinoši viegli atpazīstama sūna, ja vien zina tās raksturīgākās pazīmes. Tā veido dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, kas parasti “atstāv” no koka stumbra, radot it kā mazu spārnu vai spalvu iespaidu.
Galvenās morfoloģiskās pazīmes:
Lapas: Tās ir olveida lancetiskas ar raksturīgu, gofrētu (viļņainu) virsmu. Lapas galā tās kļūst izteikti nosmailotas.
Dzīslas: Pie lapas pamatnes dzīslas ir vai nu ļoti īsas un dubultas, vai arī to nav vispār.
Sporogoni: Sūnas nosaukums cēlies no tās sporu vācelītes novietojuma. Tā attīstās uz ļoti īsas setas (kātiņa), kas ir vien 1–5 mm gara, tādēļ vācelītes bieži vien ir paslēptas zem lapām un redzamas tikai auga apakšpusē.
Dzīvesvide: Kur to meklēt?
Īssetas nekera visbiežāk sastopama uz vecu lapu koku stumbriem. Tā ir izteikta epifītsūna (augs, kas aug uz cita auga, bet nebarojas no tā). Lai gan sūna pagaidām ir izplatīta visā Latvijas teritorijā, tās izdzīvošanai nepieciešami specifiski apstākļi – vidēji mitri, veci un bioloģiski vērtīgi meži.
Iecienītākie koki:
Apse (visbiežāk);
Liepa, kļava un goba;
Ozols, oša un pīlādzis.
Apdraudējumi un ekosistēmas trauslums
Kaut arī pašlaik īssetas nekera nav starp kritiski apdraudētajām sugām, tās nākotnes prognozes ir bažīgas. Galvenais apdraudējums ir vecu mežu izciršana. Līdz ar šo mežu izzušanu sarūk piemērotu augtieņu skaits. Otrs būtisks faktors ir gaisa piesārņojums, pret kuru šī sūna ir ļoti jutīga.
Interesanti, ka sūnu pētnieki ir veikuši eksperimentālus pārstādīšanas darbus. Rezultāti liecina, ka īssetas nekera spēj ieaugties jaunās vietās, kas dod cerību sugas saglabāšanai kritiskās situācijās. Tomēr zinātnieki uzsver – mākslīga pārstādīšana nevar aizstāt dabisku, neskartu mežu, kas nodrošina mājvietu tūkstošiem citu organismu.
Atšķiršana no līdzīgām sugām
Mežā īssetas nekeru var sajaukt ar divām radniecīgām sugām:
Gludā nekerīte (Alleniella complanata): Atšķiras ar to, ka tās lapas ir gludas, bez viļņojuma.
Viļņainā dižnekera (Exsertotheca crispa): Lai gan lapas ir viļņainas, tās sporu vācelītes seta ir ievērojami garāka (līdz 12 mm), padarot sporogonus viegli pamanāmus.
Aicinājums sabiedrībai
Latvijas Botāniķu biedrība aicina ikvienu dabas draugu ziņot par īssetas nekeras atradnēm portālā dabasdati.lv vai mobilajās lietotnēs. Jūsu novērojumi un fotofiksācijas ir neatsverams ieguldījums, kas palīdz zinātniekiem precīzāk noteikt sugas izplatības areālu un plānot dabas aizsardzības pasākumus.
