22.novembrī stājās spēkā izmaiņas, kas skar OCTA apdrošināšanas kārtību, un daudziem autovadītājiem tas var izrādīties būtisks jaunums.
No 22. novembra ir spēkā grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Tie nosaka, ka turpmāk transportlīdzekļiem, kuri novietoti drošai stāvēšanai privātā teritorijā, OCTA polise vairs nebūs obligāta.
Savukārt no 2026. gada 1. maija Ceļu satiksmes drošības direkcijā būs jāreģistrē arī pašgājēji velosipēdi, un tiem būs nepieciešama OCTA apdrošināšana. Likumā noteikts, ka transportlīdzekļa īpašnieks drīkst neveikt OCTA, ja transportlīdzeklis ilgstoši tiek glabāts teritorijā, kurai nav publiskas piekļuves.
Ja transportlīdzeklis tiek novietots ārpus publiskās telpas, īpašniekam jānodrošina visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai tas nespētu pats izkustēties vai tiktu izmantots bez īpašnieka ziņas. No 1. janvāra tiem cilvēkiem, kuriem Lauku atbalsta dienests piešķīris aktīva lauksaimnieka statusu, OCTA maksājums tiek samazināts par 30%. Savukārt no 2026. gada 1. maija CSDD būs obligāti jāreģistrē pašgājēji velosipēdi, kas nozīmē, ka arī tiem jāiegādājas OCTA polise.
Atkarībā no tehniskajiem parametriem divriteņu braucamrīki tiek iedalīti trīs kategorijās ar atšķirīgiem satiksmes noteikumiem: “velosipēds”, “elektrovelosipēds” un “pašgājējs velosipēds”.
Saīsinājumi, kas minēti publikācijā:
Transportlīdzekļa īpašnieks — transportlīdzekļa īpašnieks vai līzinga gadījumā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs.
OCTA — transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
Stājoties spēkā grozījumiem, OCTA likuma 3. panta 2.1 daļa paredz, ka transportlīdzekļa īpašnieks drīkst neveikt OCTA, ja tas novietots ārpus publiskas vietas, kur trešajām personām ir ierobežota piekļuve un līdz ar to samazināts risks nodarīt tām kaitējumu vai bojāt to mantu. Tāpat jāievēro visi ceļu satiksmi regulējošie noteikumi un jāveic pasākumi, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos vai izmantošanu bez vadītāja ziņas.
Finanšu ministrijas skaidrojumā norādīts, ka OCTA nav nepieciešama, ja īpašnieks neplāno braukt ar transportlīdzekli un tas atrodas ilgstošā glabāšanā viņa privātajā īpašumā. Arī Ceļu satiksmes noteikumu 119. punkts nosaka, ka vadītājs drīkst pamest transportlīdzekli tikai tad, ja tas pienācīgi nostiprināts pret izkustēšanos, un atstāt to nedrīkst, ja nav novērsta iespēja ar to manipulēt bez vadītāja ziņas.
Vienlaikus OCTA likuma 51. panta pirmajā daļā pievienots 13. punkts, kas nosaka: OCTA Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt atlīdzību par zaudējumiem, ko radījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks likumā noteiktajos gadījumos ir izmantojis tiesības neveikt OCTA.
LTAB paplašinātās regresa tiesības
Tā kā OCTA prasības noteiktās situācijās tiek atceltas, paplašinātas ir arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības iesniegt regresa prasību. OCTA likuma 41. pants papildināts ar 12. un 13. punktu, kas paredz, ka turpmāk LTAB var vērsties ar regresa prasību pret:
• transportlīdzekļa vadītāju, ja tas vadījis transportlīdzekli, kura īpašnieks izmantojis tiesības neveikt OCTA;
• ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušo transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas pieļāvis transportlīdzekļa lietošanu bez OCTA;
• personu, kas saskaņā ar Civillikumu ir atbildīga par radīto kaitējumu citos likumā neiekļautos gadījumos.
Finanšu ministrija precizē, ka, ja transportlīdzeklis bijis pareizi novietots privātā teritorijā un nodrošināts pret izkustēšanos vai nesankcionētu lietošanu, īpašnieka atbildība neiestājas un LTAB pret viņu regresu necels. Tomēr regresa tiesības būs nepieciešamas, piemēram, gadījumos, kad transportlīdzeklis aizdegas ražošanas defekta vai citas personas nepiedodamas rīcības dēļ, vai ja tas izkustas nepareizi nodrošinātas stāvēšanas dēļ.
OCTA Garantijas fonda lietas turpmāk administrēs visi OCTA apdrošinātāji
Lasi vēl: Sliktas ziņas tiem, kuri mājās ēst gatavo uz gāzes: ”Latvijai ir jāsper šis solis”
Grozījumi paredz arī izmaiņas OCTA likuma 36. pantā. Izslēgti vārdi “vai ja tāda nav”, jo norma attiecas uz transportlīdzekļiem ar spēkā esošu OCTA līgumu. Saskaņā ar pārejas noteikumiem šī kārtība stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Tāpat pantam pievienota astotā daļa, kas nosaka, ka LTAB piekritīgie pieteikumi iesniedzami apdrošinātājam, ar kuru noslēgts OCTA līgums, bet ja tāda nav — jebkuram apdrošinātājam. Pēc tam LTAB atlīdzina apdrošinātājam izmaksātās summas un izdevumus lietas administrēšanai.
Finanšu ministrija skaidro, ka izmaiņas ieviestas, lai ceļu satiksmes negadījumos cietušie varētu vērsties pie sev zināmā apdrošinātāja, tādējādi izvairoties no situācijas, kad jāmeklē nepazīstams sadarbības partneris. Vairāki apdrošinātāji jau ir noslēguši sadarbības līgumu ar LTAB, kas ļauj tiem pieņemt paziņojumus par apdrošināšanas gadījumu un veikt visas nepieciešamās darbības atlīdzības izmaksai. Turpmāk LTAB administratīvo izmaksu apmēru noteiks Ministru kabinets, nevis sadarbības līgumi.
Atbilstoši pārejas noteikumiem OCTA likuma 36. panta astotā daļa spēkā stāsies 2026. gada 1. jūlijā.
