Jaunākie aptaujas dati, ko apkopojusi banka “Luminor” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, sniedz visaptverošu ieskatu Latvijas mājsaimniecību maksātspējā 2026. gada sākumā.
Lai gan lielākā daļa sabiedrības saglabā stabilitāti, pēdējā gada laikā iezīmējušās satraucošas tendences – pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ikmēneša obligātie maksājumi kļūst par nopietnu finansiālu slogu.
Iedzīvotāju maksātspējas profils un reģionālās atšķirības
Salīdzinot ar 2024. gada rādītājiem, nemainīgi 64% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka regulāro rēķinu apmaksa viņiem nesagādā nekādas grūtības. Analizējot datus dziļāk, atklājas interesantas sakarības:
Vecuma grupas: Vislabāk ar savām saistībām galā tiek iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Eksperti to skaidro ar karjeras augstāko punktu sasniegšanu un stabilu ienākumu līmeni šajā dzīves posmā.
Ģeogrāfiskais faktors: Reģionālā griezumā vispārliecinošāk jūtas Vidzemes iedzīvotāji, kuri visbiežāk norādījuši uz spēju segt izdevumus bez aizķeršanās.
Tomēr monētai ir arī otra puse. To respondentu skaits, kuriem rēķinu savlaicīga apmaksa sagādā grūtības, ir gandrīz dubultojies – no 7% 2024. gadā līdz 13% 2025. gada nogalē.
Ziemas sezona – kritiskais punkts vecākajai paaudzei
Gada aukstie mēneši tradicionāli palielina spiedienu uz maciņiem. Aptauja rāda, ka finansiālas grūtības tieši ziemas periodā izjūt 23% iedzīvotāju (pieaugums no 15% gadu iepriekš). Šis laiks ir īpaši izaicinošs cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Tas skaidrojams ar to, ka līdz ar apkures sezonas sākumu būtiski pieaug fiksētie izdevumi, kas nereti kļūst nesamērīgi pret šīs vecuma grupas ienākumiem.
Energoresursu cenu ietekme uz mājsaimniecībām
Lai gan makroekonomiskās prognozes sola inflācijas stabilizēšanos, Centrālās statistikas pārvaldes dati atklāj iemeslus, kāpēc iedzīvotāju subjektīvā sajūta ir pesimistiskāka. Pērnā gada laikā fiksētas būtiskas izmaiņas galvenajās izdevumu pozīcijās:
Elektroenerģija: Cena pieaugusi par iespaidīgiem 14,2%;
Dabasgāze: Vērojams kāpums par 2,2%;
Siltumenerģija: Vidējais pieaugums ir 2%, taču tarifi ir krasi atšķirīgi dažādās pašvaldībās.
Šis cenu kāpums mājokļa uzturēšanai tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju spēju veidot uzkrājumus, jo lielāka daļa no algas tiek novirzīta “dzīvokļa uzturēšanai”.
Ekspertu ieteikumi: Kā “savaldīt” savu budžetu?
“Luminor” bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča uzsver, ka atslēga uz stabilitāti ir apzināta tēriņu kontrole. Viņa iesaka vairākus praktiskus soļus:
Izdevumu revīzija: Sāciet ar pēdējo trīs mēnešu izdevumu analīzi. Izmantojiet bankas aplikācijas, specializētas lietotnes vai klasisku “Excel” tabulu, lai redzētu, kuras pozīcijas ir “budžeta ēdājas”.
Energoefektivitātes plānošana: Izrēķiniet vidējo siltuma un elektrības patēriņu pa mēnešiem. Tas palīdzēs saprast, kurā brīdī veidojas lielākie izdevumu lēcieni un cik daudz naudas nepieciešams atlikt rezervē pirms ziemas sākuma.
Vieda iepirkšanās: Veiciet pārtikas ražotāju un tirgotāju analīzi. Bieži vien, izvēloties zīmolus ar mazāku mārketinga uzcenojumu, iespējams iegādāties tikpat kvalitatīvu preci par zemāku cenu.
Atbrīvošanās no sliktiem ieradumiem: Impulsīvi pirkumi un mazi, šķietami nenozīmīgi ikdienas tēriņi (piemēram, kafija līdzņemšanai katru dienu) ilgtermiņā veido ievērojamu summu, ko varētu novirzīt uzkrājumos.
Finanšu stabilitāte kā drošības garants
“Apzināta tēriņu kontrole kopā ar budžeta plānošanu palīdz ne tikai segt ikmēneša saistības bez grūtībām, bet arī īstenot sapņus un veidot stabilu finanšu pamatu nākotnei,” rezumē J. Ziniča. Viņa norāda, ka katrā budžetā jābūt kategorijai “uzkrājumi un ieguldījumi”, pat ja sākotnēji tā ir maza summa.
Aptauja, kurā piedalījās 1004 respondenti visā Latvijā, kalpo kā brīdinājuma signāls – lai gan algas pieaug, dzīves dārdzības pieaugums energoresursu dēļ prasa daudz rūpīgāku finanšu disciplīnu nekā iepriekšējos gados.
