Pastāv iespēja, ka aptuveni 282 tūkstoši automašīnu Latvijā varētu zaudēt tiesības piedalīties ceļu satiksmē. Pašlaik tiek diskutēts par to, kurus transportlīdzekļus tas skars un kādā termiņā šāds lēmums varētu tikt īstenots.
Žurnālista Jāņa Dombura vadītais raidījums “Kas notiek Latvijā?”, kas ēterā izskanēja 8. oktobrī, bija veltīts jautājumam “Kas notiek ar klimata likumiem Saeimā, un kas notiks ar pārtikas cenām?”. Raidījumā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) un Saeimas opozīcijas deputāts Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”, kuri diskutēja par sekām, kādas Latvijai varētu būt, pieņemot klimata likumus.
Kā skaidroja Kaspars Melnis, šobrīd runa ir par aptuveni 300 miljoniem eiro, un rodas jautājums – no kādiem līdzekļiem Latvija segs iespējamos sodus, jo valsts budžetā šāda nauda nav paredzēta. Ministrs norādīja, ka pat samaksājot sodus, tas neatbrīvos Latviju no pienākuma ieviest Eiropas Savienības direktīvas, tādēļ soda naudas būs jāmaksā tik ilgi, kamēr šie noteikumi tiks īstenoti. Raidījuma laikā tika demonstrēta arī Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavota tabula, kurā redzams, ka soda naudas apmērs varētu sasniegt 64 000 eiro dienā.
Ministrs uzsvēra arī citu aspektu – no Eiropas Savienības saņemtas ziņas, ka Sociālā klimata fondā Latvijai paredzēti aptuveni 500 miljoni eiro, kas paredzēti transporta attīstībai attālākajos reģionos, vilcienu satiksmei uz Daugavpili, kā arī privātmāju un maznodrošināto mājokļu siltināšanai. Pēc viņa teiktā, šajos procesos iesaistīta arī Veselības ministrija un pašvaldības, tomēr par šo iespēju Latvijā pagaidām netiekot pietiekami domāts.
Trešais jautājums, ko akcentēja Melnis, ir investoru uzticība. Viņš norādīja uz “SAFE” projektu Liepājā, kur plānotas pusmiljarda eiro investīcijas “zaļās” aviācijas degvielas ražošanā. Pēc ministra domām, šaubas un kavēšanās ar klimata likumu ieviešanu var likt šādiem investoriem atteikties no ieguldījumiem Latvijā. Viņš pieminēja arī kokrūpniecības nozarē iecerētos investīciju projektus vairāk nekā 700 miljonu eiro apmērā, kas varētu būt apdraudēti līdzīgu iemeslu dēļ.
Savukārt opozīcijas deputāts Andris Kulbergs uzsvēra, ka jau 15 gadus meklē dokumentu, kurā skaidri parādītos, kādas būs sekas, ja Latvija klimata direktīvas ieviesīs vai neieviesīs. Viņš norādīja, ka savu interesi sācis autotransporta nozares kontekstā, jo ir arī Auto asociācijas prezidents, un pēc viņa aprēķiniem klimata mērķus 6% apmērā līdz 2030. gadam sasniegt nav iespējams.
Kulbergs atgādināja, ka bijušā premjera Krišjāņa Kariņa valdība 2021. gadā noteica 17% mērķi, to darot bez jebkāda izvērtējuma. Tagad, pēc viņa teiktā, šāds izvērtējums beidzot ir, taču viņš uzskata, ka svarīgāk ir noteikt prioritātes: “Es negribu atcelt klimata mērķus. Jūs sakāt, ka tas ir naudas jautājums, bet Eiropa saka, ka tas ir klimata jautājums. Tad kas īsti ir prioritāte?” – retoriski vaicāja Kulbergs.
Deputāts arī uzsvēra, ka šobrīd nav būtiskas atšķirības, vaif klimata likumu pieņems vai nepieņems, jo mērķus sasniegt nebūs iespējams ne gribas, ne tehnisku iemeslu dēļ, – tie vienkārši matemātiski nav izpildāmi.
Lasi vēl: Izskan datums, kad Eiropā un tieši Latvijā gaidāms pirmais sniegs: ”Ziemas režīmā pāriesim ātrāk”
Viņš brīdināja, ka Latvija “iebrauks šajās problēmās tieši un konkrēti”, un norādīja, ka transporta nozares mērķu izpilde nozīmētu aptuveni 282 tūkstošiem automašīnu Latvijā izslēgt dzinēju. Tas nozīmē, ka no aptuveni 770 tūkstošiem transportlīdzekļu tik daudziem nebūtu iespējams turpināt piedalīties satiksmē, ja Latvija patiešām vēlētos sasniegt izvirzītos CO₂ emisiju samazināšanas mērķus.
