3.Kopīga telpa nozīmē arī kopīgus noteikumus
Ja mājās dzīvojat kopā ar dzīvesbiedru, bērniem vai mazbērniem, tad viesu ielaišana kļūst par kopīgu notikumu, kas var būt nevajadzīgs arī pārējiem. Tas var izraisīt nesaskaņas vai vienkārši padarīt atmosfēru nepatīkamāku — ne visiem taču patīk trokšņi, svešinieki un pārmaiņas ierastajā ritmā.
Vēl vairāk — ir viesi, kuri mēdz pārāk ilgi uzturēties, traucēt ikdienas ritmu vai iejaukties privātajā zonā. Lai saglabātu mieru mājās, tikšanās labāk plānot ārpus mājām.
Spēja nošķirt privāto dzīvi no sadzīves ir pazīme nobriedušai dzīves pozīcijai. Tas ļauj uzturēt labas attiecības ar ģimeni un nepadara māju par pastāvīgu ciemiņu vietu.
Saziņas jaunvērtējums
“Bet kā ar tradīcijām?” — varētu teikt jūs. Jā, agrāk viesu uzņemšana tika uzskatīta par goda un vajadzīgu lietu. Taču laiki mainās. Piecdesmit un vecākā vecumā vairāk novērtē mieru, nevis izrādīšanos. Tā nav kaprīze, bet dabiska vajadzība.
Nevienam nav prātā pilnībā pārtraukt satikšanos. Drīzāk būtu ieteicams šīs tikšanās rīkot citur. Lai jūsu mājas kļūst par mierpilnu atpūtas vietu, kur uzkrāt spēkus un atcerēties labas lietas. Bet visam pārējam — sarunām, smiekliem un draudzībai — pasaule ir plaša un atvērta.
Nav būtiski, kur tieši jūs tiksieties ar cilvēkiem. Pats galvenais ir — ar ko un kādā noskaņojumā. Kafiju var baudīt gan kafejnīcā, gan parkā pie dīķa.
Mājas ir mūsu oāze. Laikam ejot saprotam, cik svarīgi tās pasargāt no ikdienas rūpēm, steigām un trokšņa. Lai mājas kļūst par mierīgu patvērumu, nevis rosīgu vietu.
Tāpēc nākamreiz, kad kāds jautās: «Var pie jums uz tēju?», nesteidziet atbildēt «jā». Piedāvājiet pastaigu vai tikšanos kādā jaukā vietā — lai kopā pavadītais laiks sagādā prieku visiem.
Ko par to domājat jūs? Dalieties ar savu viedokli komentāros.
