Ja pajautā cilvēkiem, ko viņi gaida, atbildes būtu ļoti dažādas-mēs taču esam tik dažādi! Vieni gaida pavasari, jo viņiem apnikusi ziema ar sniegiem un aukstumu. Daudzi gatavojas pensijas vecumam, jo tad beidzot būs brīvs laiks, varēs atpūsties, dzīvot sev. Kāda sieviete bija teikusi: grāmatas viņa lasīšot, kad aiziešot pensijā, jo tagad tām neatliekot laika; diemžēl, sasniedzot pensijas vecumu, arī redze sadomāja „iet pensijā”…
Mēs nemākam aiziet no pagātnes!
Mēs nedzīvojam šobrīd, bet slimīgi atgriežamies pagātnē, atceroties skaistos vai sāpīgos mirkļus, vai arī skatāmies nākotnē, cerot, ka tad beidzot klāsies labāk, laimīgāk, būsim atrisinājuši visas savas problēmas. Mēs esam visur, kur tikai ne šeit un tagad- realitātē, kur mums jādzīvo un jāpilda savs uzdevums, kas šajā dzīvē ir uzdots. Tā paiet viss mūžs, un beigās cilvēkam rodas vilšanās par savu neizdevušos dzīvi, jo nav taču nemaz pa īstam dzīvots! Sapņu ilūzijās un vilšanās pagājis laiks, kad tik daudz ko varēja reāli izdarīt, mainīt uz labo pusi. Un tas nemaz nebūtu tik sarežģīti un neizpildāmi- vienkārši dzīvot šai dienai, šim mirklim, izbaudot ir Dieva dota.
Mācīsimies dzīvot reāli un mēģināsim uzlabot dzīves apstākļus, ja kaut kas neapmierina!
Vienmēr varam būt neapmierināti ar to, kas notiek apkārt. Katrs piekritīs, ka daudz nejēdzību redzam ik uz soļa. Un galu galā pukstēt jau var par visu ko. Vieni žēlosies, ka saule nespīd tik ļoti, kā vajag, un dienas apmākušās, citi par to, ka sniega par daudz un nav iztīrīti ceļi. Dažiem vispār viss, kas notiek, būs vienaldzīgs. Mēs visi esam dažādi un tas, protams, ir labi, bet tomēr rodas jautājums: ko Tu kā cilvēku sugas pārstāvis esi darījis, lai uzlabotu neapmierinošos apstākļus, par ko pats sūdzies? Vai esi sakopis savu apkārtējo vidi, palīdzējis tiek, kam grūtāk nekā tev? Vai ik vakaru vari teikt- jā, es šodien izdarīju labu darbu…
Pārvariet savu tieksmi dzīvot gandrīz vienīgi atmiņās un nākotnes cerībās! Tas rada nebeidzamas raizes par pagātni un nākotni un neļauj pieņemt un atzīt pašreizējo mirkli, neļauj tam vienkārši notikt. Saprotiet- laiks ir tikai mūsu ilūzija!
Nepievērsīsim uzmanību sīkumiem un dzīvosim tā, lai nevajadzētu atgriezties pagātnē un tā, lai pašam labi!
Pajautājiet paši sev: kā man tieši tagad trūkst? Kad tad, ja ne tagad? Nevis pirms 10 minūtēm vai pēc 10 minūtēm, bet tieši šajā mirklī. Atbildei vajadzētu Jūs pārsteigt ar to, ka sūdzaties par savu dzīvi nevajadzīgi. Ja tiešām pašreiz Jums klājas slikti, tad darbojaties, lai to izmainītu, bet, ja neko nedarāt, lai šo situāciju uzlabotu, tad pieņemiet to un samierinieties. Ir labi teikts: mainiet to, ko varat izmainīt, bet, ko nevarat izmainīt, to vienkārši pieņemiet. To vajadzētu atšķirt vienu no otra, lai dzīvot būtu vieglāk.
Lai Jums izdodas dzīvot tagadnē!
Avots:
