Ikvienam šķiet: apmānīt var jebkuru citu, tikai ne mani. It īpaši, ja runa ir par problēmām internetā. Pat tie, kuri reiz uzķērušies uz šīs makšķeres, ir pārliecināti: tagad esmu piesardzīgs, un tas vairs neatkārtosies
Taču lieta tāda, ka pasaules tīmeklis ir bezgalīgs visdažādāko afēru katls. Tā atvērtība un, galvenais, anonimitāte veicina arvien jaunu viltību radīšanu. Iedzīvotājiem bieži vien atliek vien pašiem gūt punus un dalīties bēdīgajā pieredzē ar paziņām sociālajos tīklos. Regulāri parādās jauni krāpšanas veidi. Krāpnieki internetā patiešām skrien pa priekšu visai pasaulei. Interneta lietotāji nepaspēj “pierast” pie metodēm, cerot vairs neuzķerties uz melu un izspiešanas makšķeres, kad tie jau izdomā arvien jaunas shēmas.
“Romantiskā krāpniecība”
Tipisks mehānisms: izmantojot internetu, pārsvarā populārās iepazīšanās lietotnēs (piemēram, Tinder) vai sociālajos tīklos (Facebook, Instagram), viņi izvēlas “klientu”. Viņi uzsāk emocionālu saraksti, izmantojot svešas, pievilcīgas fotogrāfijas, solot kopīgu nākotni un ģimeni. Vēlāk zem dažādiem aizbildinājumiem tiek lūgta nauda (steidzamai lidmašīnas biļetei, lai beidzot satiktos, vai pat muitas nodokļu nomaksai par dārgu “dāvanu”, kas it kā nosūtīta viņam). Nauda parasti tiek lūgta caur ātrajiem naudas pārvedumiem vai kripto valūtās, lai sarežģītu izsekošanu. Pēc naudas saņemšanas “mīļotais” pazūd.
Cilvēku personu vārdi ir mainīti konfidencialitātes saglabāšanas nolūkā
“Viņš uzdevās par ārzemju tūristu, kas pašlaik atrodas darba darīšanās Latvijā. Izmantoja svešas fotogrāfijas un bija ļoti pārliecinošs,” stāstīja rīdziniece Anna.
Sieviete pēc “līgavaiņa” lūguma paspēja veikt divus pārskaitījumus par kopējo summu 5000 eiro. Kad vīrietis palūdza naudu trešo reizi – šoreiz jau 12 000 eiro it kā problēmu risināšanai ar muitas dienestu – sieviete saprata, ka kaut kas nav kārtībā, un vērsās pēc palīdzības.
“Bieži vien viņi izmanto cilvēku vientulību un uzticēšanos. Viņi sola zelta kalnus, bet patiesībā viņu vienīgais mērķis ir piekļūt svešiem bankas kontiem,” komentē atbildīgie pārstāvji.
“Fišings” un banku krāpniecība
Šis ir visizplatītākais krāpšanas veids Latvijā. Būtība ir bankas pieejas datu, Smart-ID kodu vai maksājumu karšu datu izvilināšana. Viņi sūta SMS vai e-pastus it kā bankas, “Latvijas Pasta”, “DPD” vai “Omniva” vārdā. Tajos ir saite uz viltus mājaslapu, kas vizuāli neatšķiras no oriģināla. Ievadot tur datus, tie nonāk viņu rokās, kuri nekavējoties iztukšo kontu. Pēdējā laikā populāri ir arī viltus zvani no “bankas drošības dienesta” vai “telekomunikāciju” darbinieki, kuros cilvēku steidzina, neļaujot apdomāties.
“Sociālā inženierija ir vērsta uz cilvēka bailēm. Tie var biedēt ar to, ka jūsu kontā notiek aizdomīgs darījums un tas steidzami jābloķē, ievadot Smart-ID kodus. Atcerieties – bankas darbinieki nekad neprasīs jums nosaukt vai ievadīt PIN kodus šādā veidā,” brīdina eksperti.
“Viltus investīciju platformas”
Latvijā pēdējos gados šis veids ir nodarījis milzu zaudējumus. Cilvēkiem zvana “finanšu konsultanti” (bieži vien krievu valodā) un piedāvā neticami izdevīgas investīcijas akcijās, zeltā vai kripto valūtās. Latvijā šādas darbības uzrauga Latvijas Banka (agrāk FKTK). Pirms ieguldīt, obligāti jāpārbauda, vai uzņēmumam ir licence sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā.
Pazīmes, kas liecina par krāpniecisku brokeri:
1.Solījumi par milzīgu un garantētu peļņu īsā laikā.
2.Uzstājīga komunikācija un steidzināšana.
3.Prasība instalēt savā datorā programmas (piemēram, AnyDesk vai TeamViewer), ar kurām tie iegūst pilnu kontroli pār jūsu ierīci.
“Es pazaudēju visus savus iekrājumus – 15 000 eiro. Man rādīja viltus grafikus, kuros peļņa it kā auga, bet, kad gribēju naudu izņemt, man pieprasīja samaksāt vēl ‘nodokļus’ un ‘apdrošināšanu’. Beigās sapratu, ka esmu palikusi tukšā,” stāsta viena no sastaptajām sievietēm.
Kā rīkoties Latvijā
Mūsdienās pret jebkuru negaidītu ziņu vai zvanu jāizturas ar veselīgu skepticismu. Ja esat kļuvis par viņu “klientu”:
1.Nekavējoties sazinieties ar savu banku, lai bloķētu kartes un maksājumus.
2.Ziņojiet attiecīgajai iestādei, iesniedzot iesniegumu (to var izdarīt arī elektroniski portālā Latvija.lv).
3.Informējiet CERT.lv, ja saskaraties ar IT drošības incidentu vai fišinga vietnēm.
Galvenās atziņas pārdomām
1.Kritiskā domāšana ir tava labākā aizsardzība. Tehnoloģijas mainās, bet viņu pamatmetodes paliek tās pašas – spēlēšana uz emocijām (bailēm, steigu, ziņkāri vai alkatību).
2.Bezmaksas siers ir tikai peles slazdā. Ja piedāvājums izskatās pārāk labi, lai būtu patiesība (neticami liela peļņa, dārga dāvana no svešinieka), tas gandrīz vienmēr ir mēģinājums jūs ievilināt.
3.Tava digitālā identitāte ir nauda. Paroles, Smart-ID kodi un bankas kartes dati ir tikpat vērtīgi kā skaidra nauda jūsu makā. Nedodiet tos nevienam, neatkarīgi no tā, par ko viņi uzdodas.
4.Kautrīgums nav risinājums. Daudzi neziņo, jo jūtas neērti par savu lētticību. Taču viņi ir profesionāli speciālisti – ziņošana ir vienīgais veids, kā apturēt viņu darbību.
Praktiski ieteikumi drošībai
Ievēro “pauzes likumu” Ja saņem satraucošu zvanu vai ziņu, noliec klausuli vai aizver saraksti. Ieelpo un patstāvīgi sazinies ar iestādi (banku, kurjerpastu u.c.) pa to oficiālo tālruņa numuru, lai pārbaudītu informāciju.
Pārbaudi interneta adreses. Pirms ievadi jebkādus datus, rūpīgi apskati pārlūkprogrammas adrešu joslu. Bieži izmanto adreses, kas ir ļoti līdzīgas oriģinālam, piemēram, swed-banka.lv oriģinālās swedbank.lv vietā.
Sargā savu Smart-ID un PIN kodus Nekad neapstipriniet darbības ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru, ja paši tajā brīdī neveicat maksājumu vai neautorizējaties kādā lapā. Bankas nekad nezvanīs, lai prasītu jums ievadīt kodu “drošības nolūkos”.
Izmanto divfaktoru autentifikāciju (2FA) Visur, kur iespējams (e-pasts, sociālie tīkli, investīciju konti), uzstādi papildu drošības soli. Tas nozīmē, ka pat tad, ja uzzinās tavu paroli, viņš netiks klāt tavam kontam bez koda, kas pienāk tavā tālrunī.
Neuzticies svešvalodām un nepazīstamiem numuriem Latvijas valsts iestādes un bankas nekad nesāks sarunu svešvalodā (piemēram, krievu vai angļu), lai informētu par jūsu konta stāvokli vai kriminālprocesiem. Ja zvans šķiet aizdomīgs, vienkārši pārtrauc sarunu.
