40 gados es turpināju ģērbties kā jauna meitene. Bet reiz saņēmu šo nepatīkamo komplimentu, kura dēļ gandrīz noģību

Bet patiesībā man neizdevās nevienu apmānīt. Cilvēki lieliski redzēja, ka es tikai cenšos izlikties par jaunu dāmīti, bet patiesībā tāda neesmu.

Pēc šķiršanās no vīra es devos atvaļinājumā uz Antāliju, pasakaino kūrortu Turcijā. Cerēju, ka atvaļinājums ļaus pārdzīvot šo grūto periodu. Un tā tiešām notika, jutos it kā būtu piedzimusi no jauna. Pagāja trīs mēneši, un es iepazinos ar vīrieti, ar kuru tiekamies joprojām.

Kūrortā lieliski pavadīju laiku, sadraudzējos ar cilvēkiem no dažādām valstīm. Ar dažiem no viņiem es vēl arvien šad un tad komunicēju sociālajos tīklos.

Antālijā mani uzrunāja kāds puisis no mūsu pašu Latvijas, pēc izskata viņam varēja dot aptuveni 25 gadus. Jauneklis sāka ar mani flirtēt un beigās uzaicināja uz randiņu.

Man tā nešķita laba doma: galu galā viņš bija daudz jaunāks par mani. Es atteicos, paskaidrojot, ka mūsu vecuma starpība ir pārāk liela.

Jaunais cilvēks mēģināja noskaidrot, cik tieši man ir gadu, bet es savu vecumu neatklāju. Taču viņš bija neatlaidīgs un tomēr to uzzināja, pavaicājot viesnīcas reģistratūrā. Pēc tam viņš nāca pie manis ar dīvainu paziņojumu.

Teica, ka esot pārsteigts, jo es savos gados esot neticami labi saglabājusies un izskatoties lieliski.

Puisis nepārprotami gribēja mani iepriecināt, pateikt ko jauku. Bet nez kāpēc es nebiju iepriecināta, jutos pagalam neveikli un nejauki.

Sapratu, ka īstenībā citi skaidri nojauš manu īsto vecumu un saprot, ka man ir tālu no divdesmit. Un kā gan es izskatos savos īsajos svārķeļos? Nobriedusi sieviete, kura cenšas izlikties par nepilngadīgu meitēnu. Pilnīgi neadekvāta!

Man šķiet – ja es būtu ģērbusies savādāk, ja mana uzvedība būtu bijusi atturīgāka, mani uztvertu savādāk un varbūt izjustu lielāku cieņu.
Tieši tad es sapratu, ka vairs nevēlos mēģināt izskatīties jaunāka. Tas man neko labu nedod.

Pamazām mainīju savu tēlu un sāku justies daudz labāk. Vecums man vairs nešķiet briesmīga problēma. Daudz labāk ir būt pieņemtai nobrieduša sievietei, nekā dīvainai, infantilai būtnei, kura mēģina tēlot jaunu meiteni, vai ne?

Bet kādas ir tavas domas par šo stāstu? Vai tu pati/pats stingri ievēro savam vecumam atbilstošu ģērbšanās un uzvedības stilu?

Kungi un dāmas, laipni lūgti paust savu viedokli, atzīmēt rakstu ar “patīk” un dalīties sociālajos tīklos!

 

Leave a Comment