Septembris nav atvadu laiks vasarai, kā daudzi domā. Tas ir klusuma brīdis, kad dārzs it kā apstājas. Bet tieši šajā klusumā ir jāiejaucas.
Kāpēc? Tāpēc, ka tieši tagad izšķiras, kāda būs jāņoga pavasarī. Vai krūms būs bagātīgi apbērts ar smagām ogu ķekaram, vai arī atstās tikai pāris skābu sauju.
Jūs būsiet pārsteigti, bet gandrīz visa nākamā gada raža tiek ielikta tieši tagad. Un te ir pats interesantākais. Daudzi dārzkopji tērē spēkus pavasarī, kad viss deg un laika katastrofāli pietrūkst. Bet pietiktu septembrī paveikt piecus vienkāršus darbus, un pavasarī jūs tikai staigāsiet un smaidīsiet.
Ir viens noslēpumains paņēmiens, par kuru zina retais. To atstāšu pašās beigās, tāpēc turieties.
1. Atbrīvojam krūmu no balasta
Jāņoga ir devīgs krūms, bet, ja godīgi, arī diezgan kaprīzs. Ja atstāsiet vecos, kokainos zarus, tā sāks nīkuļot, ogas kļūs sīkas. Septembrī zari vēl ir dzīvi, sulas kustība nav apstājusies, tāpēc augs daudz vieglāk panes apgriešanu.
Šeit likums ir vienkāršs: zari, kas vecāki par 5–6 gadiem, jāgriež laukā. Griežam pašā pie zemes, neatstājot celmiņus. Neko nežēlojam. Ticiet, krūms jums tikai pateiksies. Bet, ja šaubāties, kurš zars ir vecs, skatieties uz mizu — tumši brūna, saplaisājusi – tas ir īstais.
Un te sākas interesantākais… Tiklīdz noņemsiet balastu, krūms uzreiz sāks elpot brīvāk. Un tieši šajā laikā tam mostas snaudošie pumpuri. Zināt, kāpēc tas vajadzīgs? Par to parunāsim tālāk.
2. Mēslojums nākotnei
Pavasarī mēs bieži steidzamies pie krūmiem ar spaiņiem mēslu un kompleksajiem mēslojumiem. Bet tā ir kļūda! Pavasarī jāņoga jau veido ziedpumpurus, un pārbagātība ar slāpekli var izspēlēt ļaunu joku. Toties septembris ir īstais laiks dot krūmam to, kas tam patiešām vajadzīgs.
Fosfors un kālijs – šie divi vārdi ir kā maģiska formula. Fosfors stiprina sakņu sistēmu, kālijs palīdz nobriest koksnei un veidot augļu pumpurus. Var izmantot pelnus, monokālija fosfātu vai arī pārbaudīto superfosfātu. Galvenais – bez slāpekļa.
Es pati daru tā: puslitra burku pelnu izbārstu pie katra krūma, iestrādāju augsnē un pēc tam kārtīgi aplaistu. Un ziniet ko? Līdz pavasarim krūms it kā atjaunojas – lapas kļūst koši zaļas, dzinumi spēcīgi. Bet pats interesantākais notiek zem zemes.
3. Mitruma uzlādes laistīšana
Daudzi domā: “Lietus taču līs, kāda jēga laistīt?” Kļūda. Jāņoga, tāpat kā jebkurš krūms, dodas ziemā ar mitruma rezervi. Ja augsne ir sausa, krūms apsals, saknes izkaltīs un ražu pazaudēsiet.
Šeit jālaista vienu reizi, bet pamatīgi. Zem katra krūma – ne mazāk kā trīs spaiņi ūdens. Jā, tas nav joks – trīs spaiņi. Lejiet lēni, lai zeme piesūcas dziļumā. Tikai tad jāņoga droši dosies ziemā.
Bet pačukstēšu jums – pati par sevi ūdens vēl nav viss. Svarīgi ir tas, KO jūs tai pievienosiet. Par to pastāstīšu vēlāk, mazliet pacietieties.
4. Cīņa ar ienaidniekiem tagad – miers pavasarī
Jāņoga ir dāsna, taču to iemīļojuši arī daudzi kaitēkļi: laputis, pumpuru ērces, sēņu slimības. Ja visu to atstāsiet līdz pavasarim, gatavojieties tērēt laiku un spēkus apstrādei. Taču ir gudrs risinājums: septembris ir pats piemērotākais brīdis profilaksei.
Es daru tā: savācu visas nobirušās lapas un zariņus, sadedzinu. Pēc tam krūmus apsmidzinu ar stipru pelnu un ziepju šķīdumu vai Bordo šķidrumu. Var izmantot arī biopreparātus – Fitosporin, Fitoverm. Galvenais – nelielot devu.
Un te nu ir pārsteidzoša lieta. Kad pavasarī jūsu kaimiņi skraidīs ar smidzinātājiem, jūs sēdēsiet uz verandas un dzersiet tēju.
5. Augsnes sagatavošana un mulčēšana
Tas ir noslēdzošais posms. Septembris ir īstais laiks, lai ietītu jāņogu ziemas segā. Pēc visām iepriekšējām darbībām es uzrušinu zemi ap krūmu, izravēju nezāles un klāju mulčas kārtu. Tā nedrīkst būt plānāka par 5–7 cm. Der humuss, kūdra, komposts.
Lasi vēl: “Vācieši vairs neražo telefonus:” kur pazuda Siemens un kāpēc to vairs nevar atgriezt
Ko tas dod? Saglabā mitrumu, pasargā saknes no izsalšanas, baro augu. Pavasarī jūs noņemat mulču, un zem tās zeme ir mīksta, mitra, bez cietas garozas. Krūms nekavējoties metas augt.
Bet te es solīju atklāt galveno noslēpumu. Atceraties, mēs runājām par ūdeni?
Galvenais vectēva Jegora noslēpums
Maz kas par to nojauš, bet visbagātīgākā jāņogu raža ir atkarīga ne tikai no atzarošanas un mēslojuma. Izšķiroša ir mikrodzīvība augsnē. Tieši tā baro saknes, sargā tās, dara krūmu spēcīgu.
Tāpēc savu mitrumuzlādes laistīšanu es vienmēr apvienoju ar dzīvo šķīdumu. Ūdenim pievienoju Baikāls-EM1 vai jebkuru citu preparātu, kas balstīts uz derīgajiem mikroorganismiem. Uz vienu spaini ūdens – viena vāciņa šķīduma. Un tad jāņoga ne tikai dzer, bet saņem veselu armiju palīgu.
Zināt, kas notiek pavasarī? Krūms burtiski uzsprāgst ar dzīvību. Lapas spilgtas, ogas lielas, saldas, ķekari smagi. Un tas viss – bez liekas ņemšanās.
Te slēpjas galvenais noslēpums: pavasarī nestrādāt sviedros, bet visu izdarīt pareizi rudenī. Tad pavasarī jums būs laiks nevis kaplim, bet atpūtai.
Septembris ir neredzams, bet izšķirošs mēnesis. Pieci darbi: atzarošana, mēslošana, mitrumuzlādes laistīšana, kaitēkļu apkarošana un mulčēšana. Vienkārši soļi, kas dod ražu, par kuru pēc tam stāsta kaimiņiem.
Un ja vēl pievienosiet šim visam galveno noslēpumu (dzīvo šķīdumu laistīšanai), tad jūsu jāņogas jaunajā sezonā dos tādu ražu, ka grozi būs jāsagatavo jau iepriekš.
Lasi vēl: “Vācieši vairs neražo telefonus:” kur pazuda Siemens un kāpēc to vairs nevar atgriezt
Un tad jūs sapratīsiet, ka dārzs mīl tos, kuri domā uz priekšu. Bet atpūta pavasarī — tā ir balva tiem, kas strādājuši septembrī.
Vai jūs jau esat sākuši gatavot jāņogas ziemai?
