5 gadus vecā meitenīte nu ir atkopusies, bet pirms laika viņa guva smagus 3. pakāpes apdegumus, paklūpot un uzgāžot sev virsū katlu, kurā bija verdoša eļļa. Mia bija tikai 3 gadi, kad šis negadījums notika, un viņai mēnesi atradās slimnīcā ļoti smagā stāvoklī, kur viņai tik doti spēcīgi medikamenti, lai mazinātu šausminošās sāpes. Pēc tam viņai tika veikta ādas transplantācija vietās, kur bija vissmagākie apdegumi.
Mias māte stāsta, ka ieraugot, kas noticis ar viņas meitu, viņa sastinga no šoka, jo nezināja, ko darīt, viss ko viņa dzirdēja, bija viņas mazās meitas kliedzieni no šausminošajām sāpēm.
Kad es viņu ieraudzīju, viņas āda bija pazudusi, viņa bija apdegusi no galvas līdz kājām. Tas bija patiešām drausmīgi. Viņas rokas bija apdegušas visvairāk, uz tām āda bija palikusi vismazāk.
Negadījums notika viņas vecvecāku māja, kad Mia bija pamodusies no diendusas un bija skrējusi meklēt pēc mammas, skrienot viņa aizķērās aiz kabeļa un uzkrita uz galdu, kas tālāk izraisīja to, ka katls, kurā viņas ģimene bija gatavojuši vistu spārniņus( vārījuši eļļā) nokrita no galda un tieši virsū Mia.
Es uztraucos, ka viņa pārdzīvos un uzskatīs sevi par neglītu. Taču viņa ir atkopusies, iemācījusies staigāt un rakstīt no jauna, trenējas sportā un pat sākus mācīties baletu, viņu nekas nespēj apturēt. Viņa skrien visur, gluži kā visi bērni viņas vecumā, protams, reizēm vēl joprojām nokrīt, bet viņa ir mana iedvesma.
Kad ārsti pirmo reizi noņēma apsējus no Mia rokām, viņa esot bijusi pārbijusies. Taču laika gaitā, rokām dzīstot, viss esot pārgājis, lai gan vēl joprojām vietās, kur tika veikta ādas transplantācija, ādas toņi atšķiras no Mia ādas toņa. Nu Mia ir pieradusi pie savām rētām un viņa ikvienam var pateikt, ka šīs rētas un apdegumi ir skaisti.