Veselība
Veselības vērtību visbiežāk apjaušam tad, kad mums ir grūti un esam padevušies slimībai vai vājumam. Bet ir svarīgi sev atgādināt – „Es esmu cilvēks, uzveicams un reizēm arī vājš. Un es spēju salūzt. Tieši tādēļ es novērtēšu savu veselību, rūpēšos par to tik daudz, cik būs manos spēkos. Es centīšos ēst veselīgi un pareizi, jo tieši es būšu tā persona, kas izjutīs šī paraduma sekas – labas vai kaitīgas.”
Neuztver veselību par pašsaprotamu. Novērtē to.
Tuvākie draugi
Reizēm es patiesi attopos un bezgala laimīgi smaidu, domājot par lieliskajiem cilvēkiem – draugiem – kas ir ap mani un kurus esmu sev piesaistījusi. Tie ir cilvēki, kas liek man garīgi attīstīties, palūkoties uz dzīvi no jaunas perspektīvas un novērtēt pasaules devumu. Tie ir cilvēki, kas mani „paceļ”. Un tie ir cilvēki, kas ir ar mani, pat zinot, ka neesmu perfekta. Tas liek aizdomāties, ka šie cilvēki tiešām ir ar mani tādēļ, ka novērtē manu patieso „es”.
Šāda domāšana atgriež to augsto vērtību, ko mēdzam aizmirst piedēvēt draugiem. Draugi ir gatavi darīt daudz mūsu labā, neprasot neko vairāk kā mūsu draudzību. Un tādēļ neuztver viņus par pašsaprotamiem. Apjaut, cik ļoti tev ir paveicies.
Ja tu ikdienā esi negatīvs pret saviem draugiem, visticamāk, ka tu uztver viņus par pašsaprotamiem un neapjaut risku, ka arī viņi var pagriezties un aiziet. Esiet laimīgi kopā, novērtējot viens otra eksistenci.
Iedvesma
Lielākā iedvesmas problēma – tā nepaliek ilgi ar mums. Tā ir un tā arī vairs nav. Mirkļa iedvesma, kas mēdz tevi apciemot pēc patiešām lieliskas filmas, lugas vai grāmatas, ir tik pacilājoša, ka tu izjūti sevī spēku gāzt kalnus un sasniegt visu iecerēto. Un, protams, kādā brīdī tā arī beidzās. Uztver šos brīžus kā dāvanu, kas „pastumj tevi uz priekšu”.
Vecāki
Vecāki – cilvēki, ar kuriem mēs sākāmies. Bieži vien mēs esam konfliktā ar viņiem, jo jūtamies pārāki, gudrāki vai labāki. Un bieži vien tā arī ir. Bet ir svarīgi atcerēties, ka bez vecākiem mēs šeit nemaz nebūtu. Viņi ir tie cilvēki, kas rūpējās par mums vēl tad, kad mēs paši to nespējām.
Ir skumji to atzīt, bet vecāki var nebūt ar mums ilgi (un, ja pavisam godīgi, mēs nevaram būt droši par itin neko šajā dzīvē). Visticamāk, ka viņi pametīs šo pasauli pirmie. Neuztver viņus par garantētiem vienmēr. Atvainojies, ja nepieciešams, un esi ar viņiem. Dāvā savu laiku vecākiem, kuri dāvāja savas dzīves gadus tev. Novērtē viņus!
Tava māja un tava valsts
Tava māja ir tava komforta zona. Vieta, kur alksti atgriezties pēc ilgas prombūtnes, jo tajā ir viss, ko tu vēlies sev – tā ir piemērota tieši tavām vēlmēm. Bet tava valsts? Tā var nebūt izcila, bet tas vien, ka tu lasi šo rakstu, nozīmē, ka tu esi nodrošināts un turīgāks par ~70% pasaules iedzīvotāju. Jā, tas pats vecais stāsts, tev ir jums virs galvas, tu esi apģērbts un paēdis. Un, jā, tas ir atkārtošanas vērts, jo tev ir nodrošinātas pamatvajadzības, tu nedzīvo kara plosītā valstī un tā tomēr rūpējās par tevi. Neuztver drošību par pašsaprotamu.
Avots:
