Eiropas drošības karte piedzīvo pamanāmas pārmaiņas. Valstis, kas atrodas tiešā Krievijas tuvumā, vairs nepaļaujas tikai uz citu solījumiem, bet pašas kļūst par galveno reģiona stabilitātes balstu.
Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija šobrīd veido ciešu savienību, kas praktiski kalpo par jauno Eiropas aizsardzības vairogu. Šī valstu grupa ne tikai palielina finansējumu armijai, bet arī rāda piemēru pārējām Rietumvalstīm, kā reāli sagatavoties mūsdienu apdraudējumiem.
Jauna realitāte pēc gadiem ilgām ilūzijām
Pirms četriem gadiem, kad sākās pilna mēroga karš Ukrainā, daudzviet Eiropā valdīja apjukums. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka ar Krieviju var mierīgi sadzīvot un tirgoties, taču šīs cerības sabruka. Rezultātā nācās steidzami risināt divas milzīgas problēmas: atteikties no Krievijas gāzes un naftas, kā arī sākt investēt aizsardzībā, kas gadu desmitiem bija palikusi otrajā plānā.
Interesanti, ka vēl nesen NATO dalībvalstīm bija grūtības sasniegt pat 2 % mērķi no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tagad situācija ir mainījusies. 2025. gads iezīmējās kā vēsturisks brīdis, jo visas 32 alianses valstis beidzot šo latiņu ir pārvarējušas. Tomēr mūsu reģionā ambīcijas ir vēl lielākas. Hāgas samitā valstis vienojās nākamo desmit gadu laikā tiekties pat uz 5 % atzīmi no IKP.
Baltija un kaimiņvalstis izvirzās vadībā
Mūsu reģiona valstis šobrīd ir visaktīvākās aizsardzības stiprināšanā. Skaitļi runā paši par sevi. Polija šim mērķim tērē 4,5 % no IKP, Lietuva ir sasniegusi 4 %, bet Latvija neatpaliek ar 3,7 %. Arī Igaunija, Norvēģija un Dānija investē ievērojamus līdzekļus, kas pārsniedz 3 %. Somija un Zviedrija, lai gan ir nedaudz zem 3 % robežas, ļoti strauji audzē savu jaudu.
Eksperti norāda, ka šī valstu grupa, ko dēvē par NB8 (piecas ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis), vairs nav tikai formāls klubs. Tā ir kļuvusi par stratēģisku kodolu. Ja šim lokam pievieno Poliju un Vāciju, izveidojas ietekmīgs bloks, kas spēj diktēt jaunus drošības standartus visā Eiropā. Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO bija tas lūzuma punkts, kas noslēdza Baltijas jūru un padarīja reģionu militāri vienotāku.
Ukrainas loma kopējā drošības bildē
Runājot par drošību, nevar aizmirst Ukrainu. Lietuvas amatpersonas un drošības pētnieki uzsver, ka jebkura reģionālā sadarbība bez Ukrainas būtu nepilnīga. Ukrainas armija šobrīd tiek uzskatīta par spēcīgāko un pieredzējušāko Eiropā. Tā ir vienīgā armija, kas reālā karadarbībā ir pierādījusi spēju pretoties Krievijas agresijai.
Ciešāka saikne ar Ukrainu nav tikai solidaritātes žests. Tā ir praktiska nepieciešamība, jo ukraiņu gūtā pieredze kaujas laukā ir neizstājama, plānojot mūsu pašu aizsardzības stratēģijas. Tiek uzskatīts, ka nākotnē Ukraina kļūs par neatņemamu šī lielā Eiropas vairoga sastāvdaļu.
Ekonomika un tehnoloģijas kā jauns ierocis
Aizsardzība mūsdienās vairs nav tikai tanki un lidmašīnas. Drošības eksperti, piemēram, Anna Rēneusa Gatrija, uzskata, ka Eiropai ir jākļūst neatkarīgākai arī tehnoloģiju jomā. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīga sava mākoņdatošanas infrastruktūra un mākslīgā intelekta risinājumi. Paļaušanās tikai uz ārvalstu tehnoloģijām var būt bīstama, jo kritiskā brīdī tās var tikt izmantotas kā politiskā spiediena rīks.
Tiek ierosināts veidot īpašu izaugsmes paktu starp reģiona valstīm. Tas palīdzētu ciešāk savienot enerģētikas tīklus, digitālo vidi un zinātnes centrus. Šāda integrācija padarītu mūs ne tikai militāri stiprākus, bet arī ekonomiski izturīgākus pret jebkādām ārējām krīzēm.
Lai gan reģionālā sadarbība kļūst arvien ciešāka, ASV joprojām paliek galvenais Baltijas valstu drošības garants. Tajā pašā laikā nevar ignorēt pārmaiņas Amerikas politikā. ASV jaunā militārā stratēģija skaidri liek saprast, ka eiropiešiem būs jāuzņemas vadošā loma savas mājas sargāšanā.
Tas nenozīmē, ka amerikāņi pilnībā aizies no Eiropas. Viņu klātbūtne šeit ir nepieciešama arī operācijām citos reģionos, piemēram, Tuvajos Austrumos. Tomēr galvenā mācība ir skaidra: Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas kopīgais “vairogs” ir domāts tam, lai mēs spētu izturēt pirmo triecienu – vai tas būtu hibrīdkarš vai konvencionāls uzbrukums – saviem spēkiem. Sabiedroto atbalsts nāks palīgā, taču gatavībai un iniciatīvai jānāk no mums pašiem.
