Lielākā daļa jūsu kopējo plānu ir spontānas idejas.
Ir 23:00 piektdienas vakarā un tu jau esi iekārtojies mierīgam vakaram mājās. Tad tavs telefons ievibrējas. Tā ir viņa: “Gribi satusēt?” Šādas situācijas nozīmē kaut ko, ko tu, iespējams, agrāk neapjauti. Tas ir, šo ziņu varētu tulkot arī kā “Es nevarēju atrast nevienu citu, tāpēc tagad rakstu tev, mister Pēdējais Glābiņš.”
Tevi neņem līdzi uz lielākiem notikumiem.
Tu zini, ka tevi neuztver kā prioritāti tad, kad tevi negrib ņemt līdzi uz plaša mēroga publiskiem pasākumiem, kuros būs daudz otra cilvēka radinieku un draugu – ballītēm, kāzām, dzimšanas dienām. Tu esi tikai blakus nodarbe, nevis kāds, ar ko visus iepazīstināt.
Viņa/š bieži atceļ nākotnes plānus.
Tajās reizēs, kad tava otrā pusīte piekrīt kādai randiņa idejai tālākā datumā, kas nav pēdējā brīža ideja, tevi bieži tomēr “uzmet” pēdējā brīdī. Tas, visticamāk, nozīmē, ka viņa tomēr atradusi labāku veidu, kā pavadīt laiku, vai labāku cilvēku, ar ko to kopā darīt.
Tu stundām vai pat dienām ilgi gaidi atbildes uz ziņām.
Ja tu šai personai būtu prioritāte, tev nebūtu katru reizi vairākas stundas jāgaida, kamēr saņem atbildi uz īsziņu. Ja viņai tu liktos patiesi svarīgs, viņa vienmēr atbildētu, cik ātri vien spēj, pat ja ir ļoti aizņemta un ne vienmēr nepārtraukti skatās telefonā.
Tu esi vienīgais, kurš vispār piepūlas uzturēt attiecības.
Tu esi tas, kurš izdomā visus plānus. Tu centies, bet otrs cilvēks liekas tāds negribīgs – piekrīt, ja nav nekā labāka, ko darīt. Tā pilnīgi noteikti ir pazīme, ka tu neesi prioritāte.
Ja tev atbilst šīs pazīmes, vislabākais, ko tu vari darīt, droši vien ir izdzēst šī cilvēka numuru un virzīties tālāk, atrast kādu, kurš ir tava laika vērts.
Avots: higherperspectives.com