Ikdienas steigā, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, mēs bieži kļūstame par nejaušiem lieciniekiem sarunām, kas liek aizdomāties par fundamentālām cilvēku attiecību vērtībām.
Nesen, braucot mikroautobusā, manā uzmanības lokā nonāca diskusija starp diviem pretēju paaudžu pārstāvjiem. Viens no viņiem bija kungs brieduma gados, kuram varēja būt ap piecdesmit, bet otrs – jaunietis ap divdesmit sešiem gadiem. Vecākais vīrietis ar manāmu pārliecību balsī sniedza jaunajam ceļabiedram padomus par vienu no sarežģītākajām tēmām vīrieša dzīvē – kā izvēlēties sev piemērotu dzīvesbiedri.
Šis vīrietis sevi prezentēja kā cilvēku ar milzīgu praktisko pieredzi, pamatojot to ar faktu, ka ir bijis precējies trīs reizes un katrā laulībā viņam ir piedzimuši divi bērni. Viņš ar īpašu lepnumu stāstīja, ka, par spīti šķirtajām laulībām, viņam ir izdevies radīt unikālu un harmonisku vidi: visas trīs bijušās sievas un visi seši bērni savā starpā uzturot ciešas, draudzīgas un sirsnīgas attiecības. Šāda spēja saglabāt mieru un savstarpēju cieņu pēc šķiršanās kalpoja kā viņa ekspertīzes galvenais stūrakmens, taču viņa ieteikumi jaunajam vīrietim par atlases kritērijiem bija visai kategoriski.
Vizuālais tēls kā pirmais atlases filtrs
Viņa galvenais vēstījums jaunietim bija tiešs un pat nedaudz skarbs: “Negaidi, ka laime pati tevi atradīs – aktīvi paplašini savu kontaktu loku, bet esi izvēlīgs.” Viņa uzskatu sistēmā pirmais un būtiskākais filtrs bija sievietes vizuālā koptība un pašcieņa. Viņš mudināja jaunieti uzreiz atteikties no tālākas komunikācijas ar dāmām, kuras par sevi nerūpējas, uzskatot, ka tieši ārējais izskats ir pirmais rādītājs tam, kāda būs kopdzīves kvalitāte.
Klausoties šajos vārdos, es neviļus sāku prātot par mūžīgo konfliktu starp ārējo veidolu un iekšējo pasauli. Kur tad paliek cilvēka rakstura dziļums, kopīgās intereses un tās vērtības, kas parasti neveidojas pirmajā tikšanās reizē? Vai mīlestība un uzticība tiešām var būt atkarīga no vizuāliem standartiem? Tomēr vīrieša pārliecība liecināja par to, ka viņa skatījumā kopts tēls nav tikai estētika, bet gan tiešs atspoguļojums tam, cik lielu vērtību cilvēks piešķir pats savai dzīvei.
Kad paši kritizētāji ir tālu no ideāla
Dzīvē mēs bieži novērojam paradoksu – vīrieši, kuri paši nebūt neatbilst mūsdienu skaistuma ideāliem, mēdz būt visai skarbi tiesneši attiecībā uz sieviešu izskatu. Kāda sieviete reiz stāstīja zīmīgu gadījumu no savas dzīves: pie viņas pieturā pienācis vīrietis, kura vizuālais stāvoklis liecināja par nolaidību un veselības problēmām, taču viņš uzskatīja par savu pienākumu vispirms izteikt komplimentu par viņas manikīru un tad uzreiz piebilst asu kritiku par viņas matu krāsu.
Šādas situācijas raisa neizpratni – kā cilvēki, kuri paši ir tik tālu no pilnības, uzdrošinās kategoriski šķirot sievietes “skaistajās” un “pārējās”? Vai tas ir mēģinājums kompensēt savas nepilnības, jeb varbūt vienkārši vīrieša dabā ir tiekties pēc vizuāla baudījuma, neskatoties uz savu personīgo spoguli?
Iepazīšanās portālu realitāte un “masku balle”
Vēlāk, kad man radās izdevība uzrunāt šo vīrieti no mikroautobusa, viņa atziņas par mūsdienu iepazīšanās kultūru izrādījās visai skarbas un reālistiskas. Pirms savas trešās laulības viņš ilgu laiku bija pavadījis iepazīšanās platformās. Viņa stratēģija bija vienkārša – pēc iespējas ātrāk aicināt sievieti uz kafiju klātienē, jo viņam nepatika tērēt laiku nebeidzamām un bieži vien neauglīgām sarakstēm.
Viņš atklāja, ka aptuveni 80% gadījumu dāma, kura ieradās uz randiņu, vizuāli krasi atšķīrās no tās personas, kura bija redzama fotogrāfijās. Iemesli šādai rīcībai bija dažādi: dažas sievietes baidījās no atpazīstamības un bijušo vīru vai paziņu spriedumiem, citas – vienkārši nejutās droši par savu patieso vecumu vai izskatu. Viņas izvēlējās “aizņemties” svešas sejas, cerot uz brīnumu – ka tikšanās laikā viņu harizma vai komunikācijas prasmes liks vīrietim aizmirst par vizuālo maldināšanu.
Vīrietis stāstīja, ka dāmas bieži vien apzināti ievietoja, piemēram, mazpazīstamu ārzemju aktrisšu bildes, jo pamanīja, ka uz tām vīrieši reaģē daudzkārt aktīvāk nekā uz parastām, reālām fotogrāfijām. Viņas klusībā cerēja, ka, satiekoties klātienē, vīrietis saskatīs viņu “dvēseles skaistumu”, taču mūsu stāsta varonis bija nepielūdzams. Ja pirmajā tikšanās reizē sirds nepukstēja straujāk un viņš nejuta vizuālo pievilcību, viņš attiecības neturpināja, lai gan vienmēr saglabāja džentlmenisku pieklājību – apmaksāja rēķinu un sirsnīgi atvadījās.
Āriene kā iekšējās pasaules tiešs spogulis
“Man no partneres nav vajadzīga garīgā bagātība, ja nav vizuālās harmonijas. Esmu pārliecināts, ka ārējais tēls pilnībā atspoguļo cilvēka iekšējo pasauli,” paziņoja vīrietis. Viņa teorija bija skarba: neglītu sieviešu neeksistē – ir tikai tās, kuras ir pārstājušas par sevi rūpēties. Viņaprāt, sieviete, kura mīl un ciena sevi, vienmēr atradīs laiku un resursus, lai izskatītos kopti, neatkarīgi no vecuma.
Viņš uzsvēra, ka skaistums pēc 40 gadu sliekšņa vairs nav par “leļļu seju” vai ideāliem parametriem, bet gan par vitalitāti, koptiem matiem, zobiem un stāju. Ja sieviete vai vīrietis pilnībā atstāj novārtā savu veselību un izskatu, tā, pēc viņa domām, ir zīme par dziļu iekšēju izdegšanu, depresiju vai vilšanos dzīvē. Viņš meklēja cilvēku, kurš joprojām tiecas pēc dzīvesprieka un attīstības.
Secinājumi par harmoniskām partnerattiecībām
Galu galā mūsu vizuālais tēls ir mūsu ikdienas izvēļu, paradumu un iekšējo vēlmju projekcija. Cilvēks, kurš neiegulda laiku savā labsajūtā, bieži jūtas nelaimīgs, kas savukārt rada grūtības veidot pilnvērtīgu un līdzvērtīgu savienību. Harmonija attiecībās sākas ar katra individuālo mieru un mīlestību pret sevi.
Šis princips ir universāls. Ja vīrietis vairs neseko savai higiēnai un veselībai, sievietes pašcieņa šādās attiecībās neizbēgami sāk drupt. Rūpes par savu izskatu nav tukša ārišķība, bet gan cieņas izpausme pret sevi un savu dzīvesbiedru. Tas rada vidi, kurā abi partneri var justies iedvesmoti, lepni un droši par savu kopīgo nākotni.
Vai šajā skarbi vīrišķīgajā skatījumā ir daļa patiesības?
Secinājumi no notikušā:
Pašmīlestība nav egoisms, bet pamats visam
Vīrieša uzsvars uz ārējo izskatu patiesībā ir stāsts par pašcieņu. Mācība šeit ir vienkārša: mēs nevaram pilnvērtīgi mīlēt otru, ja nespējam parūpēties paši par sevi. Rūpes par savu ķermeni, veselību un izskatu ir signāls pasaulei (un potenciālajam partnerim), ka mēs cienām to cilvēku, kas esam. Tas rada drošības sajūtu – ja cilvēks spēj disciplinēt sevi un uzturēt savu “namu” kārtībā, viņš būs spējīgs uzņemties atbildību arī attiecībās.
Godīgums ir vienīgais ceļš uz īstu saikni
Maldināšana ar svešām vai pārlieku apstrādātām fotogrāfijām iepazīšanās portālos ir bailes no noraidījuma. Taču patiesība ir tāda, ka mēs nevaram izveidot ilgtermiņa saikni, balstoties uz ilūziju. Mācība: esi autentisks jau no pirmās dienas. Īstais cilvēks Tevi pamanīs un novērtēs tieši Tavu unikālo dabu, nevis mākslīgi radītu tēlu. Bailes no kritikas ir šķērslis, kas liedz sastapt partneri, kuram Tu patiktu tieši tāds, kāds esi.
Izskats kā enerģētikas rādītājs
Kā norādīja stāsta varonis, pilnīga nolaidība pret sevi bieži liecina par iekšēju izdegšanu vai depresiju. Šajā situācijā svarīgi saprast: pirms meklēt “glābēju” vai jaunas attiecības, ir jāatrod laiks savu iekšējo resursu atjaunošanai. Mācība: ja jūti, ka Tev nav spēka rūpēties par sevi, velti šo laiku sevis dziedināšanai, nevis jaunu kontaktu meklēšanai. Partneris neaizpildīs Tavu iekšējo tukšumu – to vari izdarīt tikai Tu pati.
Līdzvērtība un spoguļošanās
Attiecībās mēs piesaistām tos, kas vibrē līdzīgā enerģijas līmenī. Ja mēs vēlamies blakus koptu, pašpārliecinātu un veiksmīgu vīrieti, mums pašām ir jākļūst par tādu versiju, kas šādu vīrieti iedvesmotu. Tas strādā abos virzienos. Mācība: negaidi no partnera to, ko neesi gatava sniegt pati sev.
Nobeiguma vārdi lasītājam: Skaistums nav tikai par gēniem vai dārgām procedūrām. Tas ir par mirdzumu acīs, taisnu muguru un pašcieņu, ko mēs izstarojam. Tas ir par lēmumu – katru dienu izvēlēties sevi.
Kā Tev šķiet – vai mēs pārāk bieži aizmirstam par sevi, cerot, ka kāds cits mūs “salabos” un darīs laimīgus? Padalies ar savām domām komentāros! Vai arī mūsdienās izskatam tiek piešķirta pārāk liela nozīme?
