Otrā randiņa stāsts: romantiska intriga ar pārsteigumu
Ar trīsdesmitgadīgo Alīnu viss izvērtās citādi. Māris sākumā bija nedaudz uztraucies par saviem pieres krokām un matu šķībumu, taču viņa izturējās tik sirsnīgi un atviegloti, ka visi kompleksi pazuda. Viņa smējās, uzmanīgi klausījās, neuzspieda viedokli un nemēģināja viņu mainīt.
Viņi runāja par visu, un Māris pie sevis nodomāja:
— Turies, vecais. Viņai tādu kā tu ir vismaz desmit uz izvēli.
Bet tomēr bija patīkami. Ļoti.
Pēc tam viņa viņam parādīja atvaļinājuma bildes, un viņa skatienu piesaistīja gredzens.
— Hei, tu esi precējusies? — neziņā jautāja viņš.
— Jā, — mierīgi atbildēja viņa. — Piedod, ka uzreiz nepateicu. Mums ar vīru ir divpadsmit gadu laulība, ir bērni.
— Un tu satiecies ar citiem?
— Ko lai dara? — viņa pacēla plecus. — Es viņam jau sen esmu tikai mēbele. Bet ar tevi es atkal jūtos kā sieviete. Pāris stundas — un tik daudz emociju. Man tā ļoti pietrūka.
Secinājumi no personīgās pieredzes
Protams, no diviem randiņiem spriest ir ne pateicīgs uzdevums. Taču Māra stāsts man joprojām galvā.
Ja Marta būtu bijusi maigāka un mazāk centusies visu kontrolēt, varbūt kaut kas būtu sanācis. Un ja Alīna būtu brīva… Taču dzīvē vienkārši pateikts «Jā» nereti paliek tikai tukša skaņa, bez īstas nozīmes.
Māris turpina meklēt savu otro pusīti. Viņa pieredze rāda, ka mīlestība nav tikai romantika, bet arī pieņemšana, sapratne un cieņa. Reizēm svarīgāk ir nevis mainīt otru, bet vienkārši būt kopā.
Bet ko jūs domājat? Kas attiecībās ir vissvarīgākais? Vai jums ir līdzīga pieredze kā Mārim? Rakstiet savas domas komentāros!
