Domās atgriezos pie jautājuma: “Ko esmu atstājis novārtā — sevi vai viņu?” Sāka pietrūkt ierasto lietu — pazīstamās virtuves smaržas, mierīgu vakaru un tās ikdienas gaitas, ko agrāk nepamanīju.
Kas sievietei pēc 50 liek izskatīties koptai un jauneklīgai
Sapratu, ka aiz sevis esmu atstājis ne tikai māju, bet veselu dzīves posmu — sarunas ar sievu, bērnu uzticību un sajūtu, ka esmu savā vietā. To visu nomainīja pavisam jauns, vēl nepierasts dzīves ritms.
Reizēm gribējās atgriezties tur, kur mani pieņēma tādu, kāds esmu — ar visu pieredzi, ieradumiem, vakara tējas krūzi un pledu. Ilgi domāju, vai turpināt šo pielāgošanās procesu vai pieņemt, ka šis ceļš man vairs nav īstais. Jo skaidrāk sapratu — iekšējais miers rodas no spējas būt patiesam pret sevi un pieņemt sevi tādu, kāds esi.
Vienā klusa vakara Bauskas dzīvoklī es beidzot sapratu — vairs nevaru sev melot. Sēdēju pretī un teicu: “Vairs nav spēka. Es neesmu tas, ko tu meklē. Tu meklē jaunus ceļus, piedzīvojumus un pārmaiņas, bet es jūtos noguris. Vienkārši vēlos dzīvot mierīgi, kopā ar cilvēkiem, kas pieņem mani tādu, kāds esmu.”
Viņa vispirms pasmējās, pēc tam kļuva nedaudz aizkaitināta, bet pēc brīža apklusa. Acīs bija redzams neliels vilšanās piesitiens. „Tu vienkārši baidies novecot,” viņa teica. Varbūt tajā bija daļa patiesības. Taču tas bija vienīgais godīgais solis — gan pret viņu, gan pret sevi.
Šī saruna bija gan atvieglojums, gan pārbaudījums. Ilūzijas izzuda, un nebija vairs jāuztver nepatiesas sajūtas. Pirmo reizi ilgu laiku es jutos patiesi — lai gan nedaudz noguris un pārdomās, tomēr īsts.
Tagad saprotu — ārējās pārmaiņas neaizstāj iekšējo mieru. Laime nav meklējama jaunos piedzīvojumos vai jaunības enerģijā, bet gan cilvēkos, kuri tevi pazīst, pieņem un ir blakus — nevis jaunuma dēļ, bet uzticības, kopīgu atmiņu un dziļas saiknes dēļ.
Es sapratu, cik viegli ir sajaukt kaisli ar mīlestību, svaigumu ar tuvību. Un cik sarežģīti atgriezties pie sevis, ja daudz kas jau mainījies. Patiesa atbalsta avots nav tikai uzslavas, bet klusā sapratnē. Ne tikai smiekli, bet arī miers. Ne bēgšana, bet mājas sajūta.
Ja tu esi pie līdzīga lēmuma sliekšņa, nesteidzies. Padomā, vai nezaudēsi to, kas tev patiešām ir vērtīgs. Vai neizjauksi to, kas jau bijis īsts laimes brīdis, tikai dēļ jauniem sapņu vilinājumiem?
Vai tev ir bijuši līdzīgi brīži? Vai esi dalījies ar kādu svarīgu un tuvu pieredzi? Padalies komentāros — varbūt tieši tava pieredze palīdzēs kādam izvairīties no kļūdām.
