Ar vecumu mēs visi sākam novērtēt klusumu un mieru vairāk nekā steigu, kņadu un nemitīgu saziņu. Ne tāpēc, ka esam noguruši no sabiedriskās dzīves, bet tāpēc, ka ar vecumu mēs sākam apzināties vienatnes brīžu patieso vērtību.
Šajos brīžos cilvēks var baudīt lasīšanu, gremdēties pārdomās vai vienkārši pastaigāties vienatnē pie jūras, priecājoties par tās varenību.
Ar vecumu mēs iemācāmies ekonomēt savus spēkus, ieslēdzoties tādā kā energotaupības režīmā. Taču šim noteikumam ir viens izņēmums – laiks, kas pavadīts kopā ar mazbērniem, kad katrs mirklis ir piepildīts ar jēgu un prieku.
Laikam ejot, es esmu iemācījusies mierīgāk attiekties pret citu cilvēku izteikumiem. Ja kāds izsaka viedokli, kas šķiet pārāk tiešs vai atkārtots, es mēdzu reaģēt ar vieglu pašironiju: ‘Jā, esmu tāda, kā runā, bet patiesībā vēl interesantāka!’ Šāda pieeja bieži vien palīdz noslēgt sarunu pozitīvā gaisotnē.
Kļūstot vecākai, es ieguvu spēju:
Es mācos piedot tiem, ar kuriem dzīvē biju pieredzējusi grūtus brīžus, bet reizēm izvēlos vairs neuzturēt ciešu saikni, lai saglabātu iekšējo mieru.
Ar cieņu pieņemt nepiepildītos sapņus un neļaut tiem aizēnot dzīvesprieku šeit un tagad.
Atgūties no neveiksmēm un virzīties tālāk neatkarīgi no apstākļiem.
Dažkārt dzirdēts apgalvojums, ka ar vecumu ierastie ceļi vairs nav tie, kas vajadzīgi. Kā sacījis slavenais indiešu jogs Sadhguru: “Kad situācija mainās, bet jūs nemaināties, tas nozīmē, ka esat novecojis.” Bet tas nepārprotami nav par mani, jo savā dzīvē esmu mainījusi daudzas profesijas, no ražošanas menedžeres – līdz radio raidījumu vadītājai, un joprojām esmu atvērta jaunām lietām.
Ar vecumu man ir pazudušas bailes būt nevajadzīgai. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze palīdzēs man atrast savu vietu jebkurā situācijā.
Turklāt esmu pārstājusi sarežģīt dzīvi ar komplicētām ēdienu gatavošanas receptēm. Kāpēc raizēties, ja var vienkārši apvienot vienkāršas un garšīgas sastāvdaļas? Šādas maltītes ir ne tikai garšīgākas, bet arī veselīgākas.
Un, protams, ar vecumu es arvien vairāk novērtēju laipnību. Vienmēr ir silti un omulīgi atrasties laipnu cilvēku tuvumā; viņi ir tie, kas rada atmosfēru, kurā var baudīt klusumu bez vārdiem. Galu galā, jo vecāki kļūstam, jo vairāk klusuma vēlamies.
Dārgie lasītāji, vai piekrītat raksta autores atziņām? Priecāsimies par jūsu komentāriem. Ja šis raksts jums šķita interesants, atzīmējiet to ar “patīk” un dalieties sociālajos tīklos!
