Kopš seniem laikiem mūsu senči katru gadu šajā dienā svinēja atvadas no svarīgākajiem meža un ūdens gariem, no kuriem bija atkarīga cilvēku labklājība.
Šajā laikā, saskaņā ar senām leģendām, viņi aizgāja atpūtā līdz pavasarim. Galu galā, labi pastrādājuši no agra pavasara līdz rudenim, viņi bija pelnījuši krāšņu atpūtu.
Mežs aizmiga, ūdens aizsala. Bija laiks dot gariem iespēju atpūsties!
Protams, tagad mūsu labklājība nav atkarīga no ūdensdzirnavu darba, zivju nozvejas, veiksmīgām medībām vai bagātīgas ogu/riekstu/sēņu un citu lietu ražas.
Taču joprojām ir vēlams cienīt senos garus. Ne velti šīs tradīcijas dzīvo jau daudzus gadus! Tiek uzskatīts, ka šādā veidā mēs savā dzīvē piesaistām mieru, veiksmi un labklājību.
Ko ieteicams darīt šajā dienā
Meža gars ļoti mīl uzmanību un dāvanas. Tāpēc dodies uz mežu (vai vismaz uz parku, kur ir daudz koku un kas ir pēc iespējas tuvāk dabiskajai dabai).
Galvenie soļi un padomi gan tikai sekos!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Sinoptiķis Martins Bergšteins atklāj nepatīkamu laika prognozi turpmākajam periodam: ”Viegli nebūs”by Sandra Ločmele
- Kāpēc padomjlaikos teju visās mājsaimniecībās virtuves galdu pārklāja ar vaskadrānuby Rinalds Bergmanis
- Dabas pētnieks Vilis Bukšs beidzot prognozē vai Jāņos arī sagaidīsim lietu: ”Būs nepatīkami”by Sandra Ločmele