Tev ir bērniņš, tas ir tavs pirmdzimtais, tāpēc tu esi ļoti patīkami satraukts par to kādas būs viņa pirmās reizes, kuras jūs kopā varēsiet piedzīvot. Pirmais izteiktais vārds, pirmie spertie soļi, pirmais izlasītais teikums. Tas viss ir skaisti, bet ir arī pirmās reizes, kuras tu ļoti labprāt būtu nepiedzīvojis. Šeit būs pāris piemēri:
- Pirmā reize, kad tavs bērns lielveikalā vienkārši sāk kliegt, raudāt un nogulties uz grīdas un atsakās piecelties. Tas visticamāk ir noticis, tādēļ ka tu paņēmi neīsto iepirkšanās grozu vai atteci viņam nopirkt divdesmit septīto rotaļu mašīnu.
- Pirmā kaka, kad bērns ir vanna. Ļoti nepatīkama situācija, bet vismaz tu neesi apkaunots citu cilvēku priekšā. Nu tev ir jāmazgā gan vanna, gan savs bērns. Atkal.
- Ir jāizskaidro, kas ir tampons un kur to lieto. Viņš to ir atradis tavas sievas somā. Paņēmis rokās, to cītīgi pēta, paceļ savas acis uz tevi un uzdod jautājumu: “Kas tas ir?” Aiziet, tēti, izskaidro, kur to bāžu un kāpēc! Netraumējot viņa psihi, lūdzu!
- Ir pienācis laiks palīdzēt viņam matemātikas mājasdarbā. Tas ir apkaunojoši, jo tu nesaproti, lasot uzdevumu, kas vispār tiek prasīts un, kas ir jāatrod. Tā jūs abi ar bērnu sēžat un lauzāt galvu līdz atmetat ar roku. Un pārsteidzošākais ir tas, ka šāds brīdis pienāks agrāk, nekā gaidīts!
- Pirmo reizi atrodi puņķi, pielipušu pie sienas. Protams, tavs bērns neatzīs, ka viņš urbina degunu un vēl jo mazāk atzīs to, ka viņš to ir atstājis pielipinātu uz sienas.
- Pirmais telefona zvans par to, ka tavs bērns ir izdarījis kaut ko sliktu. Tas arī pienāk vismaz vienu reizi mūžā un tas mēdz iekrist tieši tajā periodā, kad tu jau tā jūties kā staigājoša neveiksmes čupa, jo nespēj savaldīt un audzināt savu bērnu.
- Tu saproti, ka taviem vecākiem bija taisnība. Viņiem bija taisnība par visu. Tava māte paredzēja, ka tavi bērni būs gluži tik pat nevaldāmi kā tu. Un te tu arī centies savaldīt mazo vulkānu, kurš ir tāds pats, kāds reiz biji tu.
Avots: huffingtonpost.com