4. Bēniņi un mantu krāvumi
Īpaši pilsētās peles pārvietojas pa bēniņiem un sienu dobumiem starp rindu mājām. Ja kaimiņam ir šī problēma, tās viegli var nokļūt arī pie jums. Arī caur jumta plaisām – pat 6–7 mm šķirba ir pietiekama. Gar koka konstrukcijām – tās var uzkāpt gandrīz vertikāli. No pagraba vai sienu dobumiem uz augšu – mājas iekšējās konstrukcijas viņām ir kā “autostrāde”.
Kāpēc mantu krāvumi veicina problēmu?
Peles meklē siltumu un slēptuves – mantu kaudzēs ir daudz stūrīšu, kur paslēpties un taisīt ligzdu. Ja krātuvē ir kartona kastes, audumi, avīzes, tas ir ideāls materiāls ligzdu būvēšanai. Tur parasti mazāk kustības, tāpēc pele jūtas drošībā un vairojas
Padoms:
samaziniet krājumus un atbrīvojieties no vecām kastēm — pelēm patīk ligzdot tieši tajās.
5. Ventilācijas atveres
Siltā gaisa plūsma ziemā pievilina peles, kas mēdz meklēt ieeju caur bojātiem vai vaļīgiem ventilācijas režģiem. Kāpēc tieši ventilācijas atveres ir tik “iekārojamas”? Tās parasti atrodas augstāk, kur peles var viegli nokļūt pa elektrības kabeļiem, notekcaurulēm, sienas šuvēm.
Plūsma no mājas ziemā ir silta un mitra, kas pelēm nozīmē – labs ziemas patvērums, ligzdas vieta, stabils klimats. Režģi bieži ir: plastmasas (ko pele var izgrauzt), vaļīgi, vai ar pārāk lielām atverēm.
Ko darīt:
uzstādiet metāla režģi vai aizsargtīklu, lai novērstu piekļuvi.
Kādam jābūt eļļas līmenim ziemā — maksimumam, vidējam vai minimumam
6. Virtuves zona zem skapīšiem
Silts motors un pārtikas tuvums — ideāla vieta pelēm. Meža peles mēdz veidot pārtikas krājumus, mājas peles — nē. Tā ir silta, tumša vieta un reti tiek aiztikta, tāpēc viņām tā ir kā “drošā trase”. Bieži ir šķirbas pie sienas, kanalizācijas vai elektrības ievadiem. Zem skapītes var nokļūt drupačas un pārtikas smarža. Peles var pārvietoties no vienas istabas uz otru pa šo “zemgrīdas tuneli”.
Profilakse:
pārbaudiet spraugas zem skapīšiem un aiz tehnikas,
hermetizējiet tās,
uzglabājiet pārtiku slēgtos traukos,
izmantojiet piparmētru eļļu kā dabīgu atbaidītāju.
7. Durvju apakšas. Durvju apakšējā mala ir viens no tipiskākajiem ieejas ceļiem pelēm, īpaši, ja zem durvīm ir sprauga lielāka par 6–8 mm. Pelei pietiek ar tik mazu atvērumu, lai brīvi izspiestos.
Dažreiz peles pat nemēģina slēpties — tās vienkārši ienāk pa durvīm. Siltais gaiss ziemā izplūst ārā pa spraugu, pele to jūt un seko avotam. Gar durvju priekšu vienmēr ir kustība – šeit ir pieejami drupaču un pārtikas aromāti. Durvju apakšējās malas parasti nodilst, un tās reti tiek blīvētas.
Vienkāršs triks, lai Ziemassvētku kaktuss uzziedētu un būtu klāts ar biezu ziedu cepuri
Risinājums:
uzstādiet durvju blīves vai sukas,
aiztaisiet plašākas spraugas ar nerūsējošiem materiāliem.
Secinājums:
Ja rīkosieties profilaktiski jau tagad, varēsiet izvairīties no ilgstošām un nepatīkamām situācijām vēlāk. Nedaudz uzmanības šodien — un ievērojami mazāk rūpju rīt.
Tevi noteikti interesēs
- “Atvēru ledusskapi, līdz pensijai vēl 10 dienas, bet plauktā bija tikai burciņa ar vecu ievārījumu…”
- “Vairs nekādas skrāpēšanas”: lūk, kāpēc pieredzējuši šoferi ziemā vienmēr tur kartupeli savā automašīnā
- Marinēju sīpolus bez etiķa: pie šašlika pazūd no šķīvja pat ātrāk nekā pati gaļa
- Neviens kalpotājs nespēja izturēt miljardiera jauno sievu — līdz brīdim, kad kāda istabene izdarīja to, kas nebija izdevies nevienam citam
- Dzīvojam mazā dzīvoklī Jēkabpilī kopā ar vīramāti, viņa man mācīja kā gatavot, bet es pārtraucu to darīt vispār
- Man ir 55 un pēc randiņa ar Sarmīti, es sapratu, ka man labāk būt vienam – stāstu par saviem secinājumiem












