Vai esat sastapuši sievieti, kura iemieso mieru un iekšēju līdzsvaru?
Viņai var būt vairāk nekā sešdesmit, sirmi mati un laika iezīmēti vaibsti, taču viņas klātbūtne uzreiz pievērš uzmanību. Ne ar tērpiem vai vārdiem — bet ar to, kā viņa jūtas pašpārliecināta un harmoniska.
Viņa nerunā skaļi par saviem panākumiem, nereti ir pieticīga un vienkārša. Bet brīdī, kad viņa ienāk telpā, atmosfēra mainās. Rodas miers, siltums un cieņa.
Un pats galvenais — viņa to visu nedara apzināti. Vienkārši viņas balsī, gaitā un skatienā ir kaut kas īsts. Dziļums, vienkārība un iekšējs miers.
Kur ir šī noslēpuma atslēga? Tā nav ne kosmētika, ne statuss, ne uzmanības daudzums. Tas viss nāk no viņas iekšējā pasaules skatījuma — no mazām ikdienas lietām, attieksmes pret dzīvi, pret sevi un citiem.
Šie ieradumi ir pieejami ikvienai — jebkurā vecumā. Tie nav par izskatu, bet par spēju būt saskaņā ar sevi — un tajā atklājas īsts skaistums.
1.Viņa neattaisnojas par savu būtību.
Viņa neizskaidro, kāpēc nenēsā gredzenus vai nebrauc vasarā uz dārziņu. Nestāsta, kāpēc dzīvo viena vai nav atkārtoti precējusies. Viņa ir droša par sevi un mierā ar savu izvēli, un tas viņai pilnīgi pietiek.
Agrāk varbūt centās pielāgoties un pelnīt mīlestību, bet tagad tā vairs nav. Viņa nav citu gaidu spogulis, bet pati sev. Viņa neko neapstrīd, neizskaidro — vienkārši dzīvo tā, kā jūtas labi.
Tāpēc blakus viņai valda miers un vienkāršība. Nav jācenšas viņu iespaidot vai jāuztraucas par spriedumiem. Tieši šī iekšējā mierīgums pievelk cilvēkus, kuri vēlas būt pieņemti tādi, kādi ir.
2. Viņas stājā ir cieņa
Viņa nestaigā ar taisnu muguru ieraduma pēc. Tas nav par muskuļiem vai skolas laiku stājas trenēšanu — tas ir par iekšējo spēku. Par pašcieņu. Par apziņu, cik daudz dzīvē ir piedzīvots, pārdzīvots, izturēts.
Viņa necenšas piesaistīt uzmanību — bet to tik un tā pamana. Jo viņas gaitā un kustībās ir miers. Pieņemšana. Sevis pieņemšana, vecuma pieņemšana, dzīves pieņemšana.
Šāda sieviete neliekuļo un netēlo jaunāku, nekā ir. Viņas stāja saka: “Es esmu. Un man nav par to jāatvainojas.” Un gribas nostāties viņai līdzās – ne jau tāpēc, lai sacenstos, bet lai arī pašam kļūtu par sevi.
3. Viņa nesacenšas
Viņa nestartē sacensībā — ne par jaunību, ne par statusu, ne par atzinību. Viņa neliek sevi uz svariem, nesalīdzina ar citām un neskatās uz pasauli kā uz reitingu tabulu.
Jaunā kaimiņiene? Lai zied! Citu bērni? Cik brīnišķīgi, ka viņiem viss izdodas.
Viņa prot patiesi priecāties par citu uzvarām. Jo viņas iekšējā līdzsvarā nav vajadzības nemitīgi pierādīt savu vērtību.
Blakus šādai sievietei nav nepieciešams sacensties. Viņa nerauj segu uz sevi, neiebilst tikai aiz spīta. Un tieši šajā mierā slēpjas viņas spēks — klusumā, pieņemšanā, labvēlībā. Viņa ir kā svaiga gaisa malks pasaulē, kur visapkārt steiga.
4. Viņa runā maz, taču katrs vārds ir vietā
Viņa prot klusēt — un nereti tieši klusums izsaka vairāk nekā simtiem vārdu. Viņa nesteidzas piepildīt pauzi, necenšas runāt tikai tāpēc, lai runātu.
Kad viņa izsakās — viņā ieklausās. Jo viņas teiktajā ir skaidrība un cieņa.
Viņa nemēdz kritizēt, nepamāca un nelielās. Viņa klausās — uzmanīgi un ieinteresēti. Ja viņa dalās ar padomu, tas ir mierīgs un pārdomāts — neuzbāzīgs, bet noderīgs.
Ar viņu ir viegli būt. Viņa neprasa uzmanību, tomēr to saņem. Tāpēc, ka viņas klātbūtne jau pati par sevi ir vērtība.
5. Viņai ir savi mazie prieki
Rīta tēja iemīļotajā krūzē. Atvērts logs. Neliels rituāls, ko zina tikai viņa un viņas dvēsele.
Viņa negaida lielus svētkus. Viņa tos rada pati — no smaržām, no silta pleda, no pastaigas saulainā ielā.
Tā nav naivums, bet briedums. Spēja būt klātesošai. Spēja pateikties. Nemeklēt laimi kaut kur tālumā, bet ieraudzīt to vienkāršajā.
Šāds prieks nav atkarīgs no apkārtējiem, no laikapstākļiem vai ienākumiem. Tas nāk no viņas pašas. Un tieši tas arī padara viņu stipru — klusi, bet patiesi.
6. Viņa prot pateikt “nē”
Maigi, bet pārliecinoši. Ar cieņu — gan pret sevi, gan otru.
Viņa zina — nav iespējams būt visiem un visur. Laikam ejot, piedzīvoti arī sarežģīti brīži, taču viņa ir saglabājusi līdzsvaru un savu attieksmi pret dzīvi.
Viņa nenes līdzi pagātnes pieredzi, nepārcilā vecas sarunas un neatgriežas pie tā, kas jau bijis. Viņa to ir pieņēmusi un atstājusi aiz sevis. Tāpēc jūtas brīva.
Ar viņu ir viegli. Viņa neceļ barjeras, nerada spriedzi un negaida vairāk, nekā vari dot. Viņa vienkārši ir blakus. Blakus var būt tāds, kāds esi — īsts. Ar visām kļūdām un nogurumu. Un tomēr — pieņemts.
Tomer tas vēl nav viss! Svarīgākie novērojumi tikai sekos
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
