Pēc Irmas mazmeitas Elīzas stāstītā, viņas vecmāmiņas dzīve nudien nav bijusi viegla – viņa zina, kas ir grūtības, jo nācās tās pārvarēt vienai un paļauties tikai uz saviem spēkiem. Irma kļuva par atraitni 26 gadu vecumā un palika viena ar 3 bērniem. Viņas ģimene nevarēja viņai palīdzēt, bet ar lielu gribasspēku un neatlaidību, Irma nostājās uz kājām un bērnu izaudzināja godam.
Daudzus gadus atpakaļ liktenis saveda Irmu kopā ar svēto tēvu Remidžio, kas bija misionārs un visu savu dzīvi bija veltījis, lai palīdzētu Kenijas iedzīvotājiem. Irma viņu atbalstīja vairākus gadus, paralēli nodarbojoties ar labdarību. Nesen dons Remidžio nonāca slimnīcā un Irma nolēma doties uz Keniju un izpildīt svētā tēva ieplānotos darbus viņa vietā. Irma jau sen vēlējās doties līdzi donam Remidžio un pabūt viņa uzceltajos bērnudārzos un slimnīcās, un palīdzēt viņam – nu Irmai bija tāda iespēja un viņa ne mirkli nešauboties, devās ceļā.
Viņa no Itālijas aizlidoja uz Keniju, kur kļuva par brīvprātīgo kādā bērnu namā Malindī pilsētā! Tagad, atrodoties tur, Irma palīdz bāreņiem kā nu vien var – viņa pat pasniedz angļu valodu un matemātiku kādā no vietējām skolām. Brīvajā laikā viņa izrotā pastkartes un dāvanu kastītes kopā ar bērniem – viņa apzināti šim nolūkam līdzi paņēma dažādus krāsainus diegus, lentītes un citus rokdarbniecības izstrādājumus. Irma ir kaislīga rokdarbniece.
Irmas dzīvesprieks un enerģija aizrauj – vecums viņai nav šķērslis, lai pat ierobežotu sevi vizināties ar motociklu! Par spīti visiem jaunības pārdzīvojumiem, viņa turpina priecāties par dzīvi! Āfrikā Irma nolēma pavadīt pāris nedēļas, bet nu šķiet, ka viņa tur ir nolēmusi palikt – viņa ir laimīga, ka var palīdzēt cilvēkiem, īpaši bērniem.
Irma saviem bērniem jau no mazām dienām ir mācījusi, ka citiem ir jāpalīdz un šis Irmas solis ir dzīvs piemērs, ka viņa pati izpilda to, ko māca citiem.
Avots: adme.ru