Kā klājas ukraiņu daudzbērnu mātei Leonorai Nameni, kura laidusi pasaulē vairāk nekā 20 bērnus

Cik bērnu vajag, lai kļūtu par laimīgu māti? Jautājums ir dīvains, bet dažreiz jūs to neviļus uzdodat, vērojot daudzbērnu ģimenes. Galu galā, no vienas puses, bērni ir dzīves laime un tamlīdzīgi. No otras puses, vai vecāki, kuri audzina vairāk nekā duci mantinieku, var nodrošināt viņiem pienācīgu nākotni?

Šodien pastāstīsim par kādas sievietes piemēru, kura dzemdēja 21 bērnu.

Cik daudz bērniem vajadzētu būt?

Mūsu šodienas stāsta varoni sauc Leonora Nameni. Šī sieviete ir laidusi pasaulē 21 bērnu, un tagad viņai ir 44 gadi. Leonora nāk no Ostritsas ciema, kas atrodas Čerņivci reģionā, Ukrainā.

Šajā vietā gandrīz visi runā rumāņu valodā. Un arī skolās māca šajā valodā. Tāpēc šī ģimene īsti nezina ukraiņu valodu. Un, ja runā, tad ar spēcīgu akcentu. Leonorai ir maza saikne ar ukraiņu kultūru, bet toties ir izteikta pieķeršanās savai reliģijai. Tieši viņas dēļ Leonora gandrīz katru apzinātās dzīves gadu kļūst par māti.

Nameni ģimene sevi uzskata par nacariešiem. Viņi ir viena no protestantisma virziena atbalstītājiem. Un internetā var atrast informāciju, ka šī ir parasta kristiešu sekta. Neskatoties uz to, laulātie ir uzticīgi savai ticībai, un viņi nesvin tradicionālos ukraiņu reliģiskos svētkus.

Tieši ticība saveda Leonoru un Janošu kopā. Viņi satikās, kad vīrietis apmeklēja Ostritsu ciema Nācariešu kopienu. Pats viņš ir no Budapeštas. Tomēr viņš iemīlējās, apprecējās ar Leonoru un pārcēlās uz viņas ciemu.

Ģimenes idille

Pāris dzīvo kopā kopš 1989. gada. Šajā laikā Janošam izdevās nopelnīt izcilu reputāciju ciematā. Viņš ne tikai uztur savu ģimeni virs ūdens, bet arī palīdz, ja ciematā notiek kādas problēmas. Piemēram, viņš kopā ar citiem vīriešiem veicis remontu vietējā bērnudārzā.

Namenu ģimenei ir sava saimniecība. Kādreiz lopu bija vairāk, bet govis bija jāpārdod. Tas pats tika izdarīts ar zemes gabalu netālu no Čerņivci. Bet ieņēmumi tika iztērēti patiešām nepieciešamai lietai – viņi nopirka busiņu ar 9 vietām. Lielai ģimenei šāda mašīna ir obligāta nepieciešamība.

Daudzbērnu ģimenei ir nepieciešams daudz naudas. Vecāki ar bērniem dzīvo divstāvu mājā. Plānots uzcelt vēl pāris mājas, acīmredzot, lai tur dzīvotu bērni, kad izaugs. Māja ir labi izremontēta, ir visa nepieciešamā tehnika.

Bērni dzīvo atsevišķās istabās pa 2-3 personām. Kopā ir septiņas istabas. Vecākais no dēliem jau paspējis apprecēties un pārvākties. Taču atlikušie 20 bērni joprojām dzīvo kopā ar vecākiem. Leonora stāsta, ka grūti bijis tikai pašā sākumā. Galu galā gadu pēc pirmā bērna piedzimšanas parādījās vēl divi mazuļi. Toreiz pamperu nebija, tāpēc visas autiņbiksītes bija jāmazgā ar rokām.

Bet drīz vien bērnu bija vairāk, un vecākie sāka pieskatīt jaunākos. Viņi palīdz arī mātei ēst gatavošanā. Vienai ēdienreizei jāsagatavo apmēram 5-6 kilogrami ēdiena. Protams, tas prasa daudz naudas.

Dažas lietas var izaudzēt savā dārzā, bet ģimenes galva Janoš nopelna visam pārējam. Viņš uzņemas jebkuru darbu, tulko no rumāņu un angļu valodas, strādā arī pie datora, un vakarā dodas uz nakts maiņu par sargu.

Daudz bērnu – laime?

Šķiet, kāpēc laist pasaulē tik daudz bērnu, ja viņi aug tādos apstākļos? Leonoras un Janoša atbilde liek aizdomāties. Viņi uzskata, ka bērnu skaits ir atkarīgs no Dieva gribas. Piemēram, tā nav viņu, bet gan Dieva atbildība.

Bērnu audzināšanā laulātie izmanto stingras metodes. Piemēram, viņi neļauj savām atvasēm skatīties televizoru un staigāt vakaros laukā ar nezināmiem draugiem. Viņiem nav pieņemts lutināt bērnus, jo tā vairs nav mīlestība.

Interesanti, ka Leonora joprojām neizslēdz iespēju, ka varētu būt vēl kāds bērniņš. Un tas neskatoties uz to, ka viens no jaunākajiem dēliem piedzima ar vieglu patoloģiju un tagad ir invalīds. Un ko jūs domājat par šo? Droši dalieties savās domās komentāros!

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment