Mans vīrs ir kaislīgs makšķernieks. Tiklīdz mēs ierodamies vasarnīcā, viņš skrien pie upes. Viņš sēž ar makšķeri gan no rīta, gan vakarā. Un tad viņš cieš no muguras sāpēm – jo viņa radikulītam nepatīk ne mitrums, ne sēdošā poza…
Un ko lai es daru? Vasarnīcā ir daudz vīriešu darbu – ir jārok un jāremontē šķūnis, bet viņš staigā apkārt salīkušu muguru. Tiesa, uz upi makšķerēt skriešus aizskrien… Tāpēc mums nemitīgi bija strīdi. Mēģināju viņu pierunāt sēdēt mājās siltumā… bedjēdzīgi…
Es pat mēģināju paslēpt viņa makšķeres, bet viņš tik un tā tās atrastu vai arī pajautātu kādam kaimiņam. Viņš un mans vīrs ir draugi. Kad vien viņi satiekas, viņi dodas pie upes.
Reiz es pati ar viņu braucu makšķerēt. Nekas labs tur nebija – mitrums un odi. Mēs strīdējāmies visu laiku…
Lasi vēl: Agaves lietderīgās īpašības un ārstniecisko tinktūru receptes
Droši vien tā mēs ar manu veco vīru būtu turpinājuši plūkties. Bet kādu dienu es pamanīju, ka mūsu kaimiņš nākamajā dienā pēc makšķerēšanas rakņājas dārzā, it kā nekas nebūtu noticis, lai gan arī viņam bija radikulīts. Es aizgāju pie kaimiņa. Un viņš man pastāstīja savu ārstniecības līdzekli.
Izrādās, viņš berzē muguru ar mārrutku tinktūru. Viņš paņem mārrutku sakni, sasmalcina to, aplej ar degvīnu un atstāj nostāvēties uz nedēļu. Tad viņš ar šo līdzekli berzē muguru un taisa kompreses.
Tagad mēs ar vīru makšķerēšanas dēļ neskandalējām – kā viņš nāk mājās no upes, es viņam muguru ieziežu ar mārrutku tinktūru – un no rīta viņš manus gurķus laista, un pats arī svaigs kā gurķītis!