Lasītājs Sandris Kalniņš atsūtija jautru stāstu, kas ir pilns pārsteigumiem, noslēpumiem un mīklām.
Sandris stāsta:
Ziemā devos no Rīgas uz Latgali, lai apciemotu radiniekus. Pa ceļam mani ieinteresēja uzraksts pie vienas mājas žoga: “Olas, svaigs ievārījums”. Nolēmu uzzināt vairāk, tāpēc aizgāju pie mājas un piezvanīju. Mani sagaidīja laipna sieviete, kura stāstīja, ka viņas dēls ceturtdienas vakaros izvieto šo uzrakstu, lai informētu kaimiņus par svaigu olu un ievārījuma pārdošanu. Šis piedzīvojums uz ceļa mani iepriecināja un radīja jaunas atmiņas.
Es nodomāju – nopirkt bērniem ievārījuma burciņu. Ziema, tēja ar ievārījumu, tas ir tieši laikā. Es nolēma izvēlēties tieši aveņu – iznāca sieviete un pārdeva, viņa izskatijās ap četrdesmit gadus veca.
Es aizvedu ievārījuma burciņu mājās un sāku to novietot ledusskapī. Pēkšņi man iekrita acīs uzraksts, kas bija uzrakstīts ar marķieri uz burciņas. Tas bija vienkārši “Atvainojiet.”
Es aizvedu ievārījuma burciņu mājās un sāku to novietot ledusskapī. Pēkšņi man iekrita acīs uzraksts, kas bija uzrakstīts ar marķieri uz burciņas. Tur bija rakstīts “Atvainojiet.”
Es sajutos slikti. Ko nozīmēja “atvainojiet”? Man žēl, ka es tevi saindēšu, svešais šoferīt? Atvainojos, bet ievārījums ir sapuvis? Kāpēc jūs vispār rakstāt atvainošanos uz burciņas, ko pārdodat automaģistrāles autovadītājiem?
Tas lika man apšaubīt, vai burciņā esošais produkts ir kvalitatīvs un drošs. Es jautāju sev, vai šo uzrakstu varētu interpretēt kā atvainošanos par kādu problēmu vai nepatīkamu notikumu, vai arī tas ir vienkārši bezjēdzīgs uzraksts.
Tā ir ļoti nepatīkama situācija, kas rada bailes un uztraukumu. Es to izstāstīju sievai, un viņa man teica, ka labāk būtu izmest burciņu. Tomēr es nevarēju to izdarīt, kaut arī sieva man vairākas reizes lūdza to izdarīt.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
