Mūsu senči šajā laikā stādīja kāpostus, vārīja zupu un visādi sargāja ģimenes mieru. Tomēr bija lietas, kuras bija aizliegtas šajā dienā, jo piesaistīja neveiksmes.
Senajiem latviešiem bija daudz svētku, kas bija saistīti ar dabas cikliem, lauksaimniecību, kā arī ar reliģiskiem un kultūras notikumiem.
Piemēram, viens no nozīmīgākajiem svētkiem bija Jāņi, kas svinēts vasaras saulgriežu laikā un bija saistīts ar augļu un rauga ziedēšanu. Arī Līgo diena ir saistīta ar šo svētku.
Pavasara svētki, kā Austrumi vai Pasaules koka diena, bija veltīti pavasara pienākšanai un jaunajai dzīvībai. Turklāt, ir arī svarīgi svētki saistīti ar ciltīm, kā piemēram, ģimenes līgavas, koka dievību kultam un citiem rituāliem.
Katrs no šiem svētkiem bija ļoti nozīmīgs un atzīmēja kādu svarīgu dabas, kultūras vai reliģijas aspektu.
Lasi vēl: Maijs ir tikai iesildīšanās: sinoptiķi ir atklājuši, kāda būs 2024. gada vasara
Bija nianse: ja brīvdiena sakrita ar ceturtdienu, darbs tika pārcelts uz citu dienu. Tika uzskatīts, ka saimnieki, kas pārkāps ticējumu, būs vīlušies: stādus apēdīs tārpi un kāpostu nebūs.
Tomēr piemiņas dienu sauca arī citādi. Katrs vārds runā pats par sevi.
Senos laikos cilvēki ticēja, ka Lielā Māte palīdz ikvienam, kurš nodarbojas ar dārzeņkopību. Cilvēki vērsās pie svētās ar lūgumiem pasargāt ražu no sausuma un kaitēkļiem. Lai piesaistītu veiksmi un nodrošinātu savu ģimeni ar dārzeņiem, zemnieki aplaistīja ar svēto ūdeni.
BET bija kāds īpašs aizliegums šajā dienā – lasi tālāk!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
