Polijā, Ungārijā un Slovākijā tiks piemērota Eiropas Savienības pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (PDP) pēc tam, kad Eiropas Komisija 19. jūnijā publicēja analīzi par šo valstu budžeta deficītu, raksta IntelliNews.
Komisijas solis varētu pavērt jaunu fronti cīņā starp Centrāleiropas populistiskajām valdībām un ES. Ungārijas un Slovākijas populistiskās valdības ir uzgriež muguru Komisijas ieteikumiem attiecībā uz saviem budžetiem, jo īpaši pagarinot enerģijas subsīdijas ilgi pēc cenu šoka, kas sekoja pēc situācijas saasināšanās Ukrainā, savukārt Polijas jaunā centristu valdība cīnās ar savas populistiskās priekšgājējas atstātajiem mantojumiem.
Polija
Polijas budžeta deficīts 2023. gadā sasniedza 5,1 % no IKP, un Komisija paredz, ka 2024. gadā tas vēl palielināsies līdz 5,4 %, bet 2025. gadā nedaudz samazināsies līdz 4,6 %.
Polija centās apgalvot, ka tam ir ārkārtēji iemesli, jo pieaug tās aizsardzības izdevumi – jauns faktors, ko var ņemt vērā Stabilitātes un izaugsmes paktā -, lai gan Komisija nolēma, ka tai tomēr būtu jāiekļaujas pārmērīga budžeta deficīta procedūrā.
Polijas izdevumi aizsardzībai kļūs par lielākajiem IKP izteiksmē ES. Tie 2023. gadā bija 2,1 % no IKP, un valdība paredz, ka 2024. gadā tie sasniegs 2,8 %, 2025. gadā – 3,2 %, 2026. gadā – 3,7 %, 2027. gadā – 4,3 % un 2028. gadā – 4,1 % no IKP.
Ungārija
Ungārijai ilgstoši ir bijuši vieni no sliktākajiem budžeta deficīta un parāda rādītājiem ES valstu vidū. Ungārijai iepriekš no 2004. līdz 2013. gadam bija piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, jo tā pastāvīgi pārsniedza budžeta deficītu. Tagad tā ir gatava atkal pievienoties pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai.
Ungārijas 2023. gada budžeta deficīts 6,7 % apmērā par aptuveni 3 procentu punktiem pārsniedza valdības sākotnējo mērķi, un, ja netiks veikti turpmāki pasākumi, Komisija prognozē, ka 2024. gadā tas saglabāsies augstāks – 5,4 % no IKP, bet 2025. gadā samazināsies līdz 4,5 %, un abi šie rādītāji pārsniedz valdības jaunākās prognozes. Valsts parāds 2023. gadā samazinājās par 0,5 procentu punktiem līdz 73,5 % no IKP.
Slovākija
Slovākija tika izcelta kā “saasināts” gadījums, jo jaunā kreiso un labējo populistu valdība kopš nākšanas pie varas pagājušā gada oktobrī nav veikusi atbilstošus pasākumus, lai koriģētu deficītu.
Valdības budžeta deficīts 2023. gadā strauji pieauga līdz 4,9 % no IKP, jo enerģētikas krīzes laikā tika īstenoti enerģijas atbalsta pasākumi. EK prognozēja, ka šogad valsts budžeta deficīts palielināsies līdz 5,9% no IKP un nākamgad nedaudz samazināsies līdz 5,4%, jo paredzams, ka atbalsts enerģētikai beigsies.
Komisijas ieteikums Eiropadomei jāapstiprina jūlija vidū, un tad valstīm, uz kurām attiecas procedūra, līdz 20. septembrim būs jānorāda, kā tās plāno samazināt deficītu. Ja valstis neievēros saskaņoto korekciju plānu, tām varētu piemērot pusgada soda naudas 0,05 % apmērā no IKP, līdz tās izpildīs šos noteikumus, lai gan, kā norāda ING Bank, līdz šim tas nav noticis.