Mākslīgais intelekts veicina Google emisiju pieaugumu par 48%

Google siltumnīcefekta gāzu emisijas 2023. gadā bija par 48% lielākas nekā 2019. gadā, liecina Google jaunākais vides ziņojums, raksta BBC.

Tehnoloģiju gigants to skaidro ar pieaugošo enerģijas daudzumu, kas nepieciešams tā datu centriem, ko saasina mākslīgā intelekta (AI) straujā izaugsme.

Ar mākslīgo intelektu darbināmiem pakalpojumiem tiek izmantots ievērojami vairāk datoru jaudas – un līdz ar to arī elektroenerģijas – nekā standarta tiešsaistes darbībām, kas ir iemesls virknei brīdinājumu par šīs tehnoloģijas ietekmi uz vidi.

Google mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt nulles neto emisijas, taču uzņēmums atzīst, ka turpinot integrēt mākslīgo intelektu savos produktos, emisiju samazināšana var būt sarežģīta.

Savā 2024. gada vides ziņojumā Google norāda, ka tas ir saistīts ar pieaugošo enerģijas pieprasījumu, ko rada mākslīgā intelekta skaitļošanas intensitātes palielināšanās.

Datu centri būtībā ir milzīgi datoru serveru krājumi – un mākslīgajam intelektam to ir nepieciešams ļoti daudz.

Saskaņā ar nesen veiktā pētījuma datiem ģeneratīva mākslīgā intelekta sistēma – piemēram, ChatGPT – var patērēt aptuveni 33 reizes vairāk enerģijas nekā mašīnas, kurās darbojas specifiska programmatūra, kas izpilda konkrētus uzdevumus.

Tomēr Google ziņojums arī atklāj lielas globālas atšķirības datu centru ietekmē.

Lielākā daļa centru Eiropā un Amerikā lielāko daļu enerģijas iegūst no bezoglekļa avotiem.

Salīdzinājumā ar datu centriem Tuvajos Austrumos, Āzijā un Austrālijā, kuri izmanto daudz mazāk bezoglekļa enerģijas.

Kopumā Google apgalvo, ka aptuveni divas trešdaļas no tā enerģijas tiek iegūtas no bezoglekļa avotiem.

“Ja jūs patiešām ieejat datu centrā, tur ir ļoti karsts un ļoti trokšņains,” saka Loughborough universitātes informācijas un zināšanu pārvaldības profesors Toms Džeksons.

“Cilvēki neapzinās, ka viss, ko viņi glabā mākonī, ietekmē viņu digitālo oglekļa dioksīda nospiedumu,” viņš saka.

Profesors Džeksons vada Digitālās dekarbonizācijas projektēšanas grupu, kas cenšas izmērīt un rast risinājumus, lai samazinātu datu izmantošanas radīto oglekļa dioksīda emisiju.

“Datu sniedzējiem ir cieši jāsadarbojas ar lielajām organizācijām, lai palīdzētu tām atteikties no tik daudzu tumšo datu uzglabāšanas,” viņš saka.

Tumšie dati ir dati, kurus organizācijas ir savākušas, bet kuri ir izmantoti vienu reizi vai nav izmantoti vispār.

Tomēr to uzglabāšana mikroshēmās pat tad, ja tie netiek izmantoti, joprojām patērē lielu enerģijas daudzumu.

“Vidēji 65 % no organizācijas uzglabātajiem datiem ir tumšie dati,” saka profesors Džeksons.

Viņš atzinīgi vērtē Google mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka datu centri ir nulles tīro vērtību, taču saka, ka tas būs “patiešām grūti”.

Pieaugošais mākslīgā intelekta enerģijas un ūdens patēriņš ir izraisījis virkni brīdinājumu, jo īpaši tāpēc, ka tiek prognozēts, ka šī nozare turpinās strauji augt.

Apvienotās Karalistes Nacionālā elektrotīkla vadītājs martā paziņoja, ka mākslīgā intelekta un kvantu skaitļošanas apvienojums radīs seškārtīgu pieprasījuma pieaugumu nākamo 10 gadu laikā.

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment