Es vēlētos ne tikai baudīt šo skaisto zaļo piemājas apstādījumu skatu, bet arī saņemt no tiem pozitīvu un labvēlīgu enerģiju.
Ap māju radītā skaistā un omulīgā vide ir cieši saistīta ar apkārt esošajiem kokiem. Mēs vēlamies, lai šie apstādījumi ne tikai priecētu mūsu acis, bet arī dotu pozitīvu enerģiju.
Tomēr gadsimtiem ilgi tautas zināšanas norāda, ka ne visi koki ir piemēroti audzēšanai tuvu cilvēku mājokļiem. Ir koki, kurus nevajadzētu stādīt blakus mājai.
Gan zinātniskie pētījumi, gan senie tautas ticējumi sniedz skaidrojumus, kāpēc noteiktas koku sugas nav piemērotas audzēšanai tuvu dzīvojamām mājām.
Objektīvi iemesli
Saskaņā ar veselā saprāta un drošības tehnikas principiem, blakus ēkām nav ieteicams stādīt kokus, kuriem ir ievērojams augstums un spēcīgi attīstīta sakņu sistēma. Tādus kokus nedrīkst stādīt dzīvojamo māju tuvumā
Papeles.Lai gan šie koki ir izcili, kad runa ir par negatīvās enerģijas novēršanu, to spēcīgās saknes var radīt problēmas, ietekmējot mājas pamatus un bojājot ēkas struktūru.
Šo koku dobjie stumbri ir viegli pakļauti pārlūšanai spēcīgu vēja brāzmu ietekmē, kas var izraisīt nelaimes gadījumus vai bojāt tuvumā esošās automašīnas. Turklāt papeļu pūkas, kas rodas ziedēšanas laikā, bieži izraisa alerģiskas reakcijas.
Valriekstkokus. Riekstkoka plašās un spēcīgās saknes var izraisīt bojājumus mājas pamatiem, savukārt krītošie augļi var bojāt jumtu. Turklāt vārnas, kas izklaidējas ar valriekstiem, nomet tos zemē, lai piekļūtu gardajiem riekstiem.
Mielošanas laikā cietie rieksti var nodarīt bojājumus gan apkārtējām ēkām, gan tuvumā novietotām automašīnām. Turklāt šie koki, kas sasniedz augstumu no 16 līdz 20 metriem, ar savu kuplo lapotni rada intensīvu noēnojumu, tādēļ zem tiem gandrīz nekas neaug.
Priedes. Lai gan šiem kokiem piemīt pozitīva enerģētika, ir svarīgi tos stādīt, ievērojot noteiktus noteikumus, lai priede neizraisītu pārmērīgu noēnojumu un nenomāktu blakus augošos kokus un krūmus.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
