Kāpēc kartupeļu ielikšana aukstā ūdenī pirms vārīšanas nav laba ideja

Vienkārši iemetiet nomizotus kartupeļus ūdenī un vāriet, līdz tie kļūst mīksti. Vai tas varētu būt kļūdains solis? Izrādās, ka var, un rezultāts var būt visai nelāgs.

 

Kartupeļi ir ļoti iecienīti Latvijā. Tie ir barojoši un bagāti ar uzturvielām, piemēram, ogļhidrātiem, šķiedrvielām, C vitamīnu, kā arī B grupas vitamīniem un minerālvielām, tostarp kāliju.

Šīs uzturvielas padara kartupeļus par nozīmīgu uztura daļu. Turklāt kartupeļi ir viegli audzējami un pielāgojami dažādiem klimatiskajiem apstākļiem un augsnēm. Latvijas klimats un augsnes īpašības ir īpaši piemērotas kartupeļu audzēšanai, nodrošinot stabilu ražu.

Kartupeļus ir samērā lēti audzēt un iegādāties, kas padara tos pieejamus visiem sabiedrības slāņiem. To pieejamība un zemās izmaksas ir viens no iemesliem, kāpēc kartupeļi ir tik plaši izplatīti.

Turklāt tos var pagatavot dažādos veidos – vārīt, cept, izveidot biezeni, kartupeļu pankūkas, sautējumus un daudz citus ēdienus, nodrošinot ēdienu dažādību no viena vienkārša dārzeņa.

 

Ne visi ir lietas kursā par svarīgajiem faktoriem, kas saistīti ar kartupeļiem, tādēļ šajā rakstā aplūkosim tos sīkāk!

 

Cik ilgi vārīt kartupeļus

Kartupeļi ir daudzpusīgi, no tiem var pagatavot desmitiem ēdienu, tostarp vārīt, cept, gatavot pelmeņus, pankūkas un citas gardas maltītes. Visbiežāk mēs tos vāram gabalos vai veidojam kartupeļu biezeni, kas ir ātrākais veids, kā tos pagatavot.

Teorētiski tas šķiet vienkārši, taču praksē mēs bieži aizmirstam par svarīgu faktoru – kartupeļu apstrādes temperatūru. Kādā ūdenī ir vislabāk vārīt kartupeļus – aukstā vai karstā – un kāpēc tas ir tik būtiski?

Lielākā daļa no mums ielej kartupeļus istabas temperatūras ūdenī un vāra tos, līdz tie kļūst mīksti, kas prasa no 25 līdz 30 minūtēm atkarībā no šķirnes un gatavības pakāpes. Tas var likties vienkārši, taču patiesībā aukstā ūdens izmantošana kartupeļu vārīšanai var radīt negatīvas sekas.

Fakts ir tāds, ka līdz brīdim, kad ūdens sāk vārīties, kartupeļi zaudē daudz derīgo vielu, tostarp vērtīgas minerālvielas un vitamīnus, piemēram, kāliju, magniju, fosforu, dzelzi, A, PP, B1, B5 un B6 vitamīnus. Rezultātā paliek tikai cieti saturoša masa, kas būs sātīga, bet nesniegs nekādu labumu.

Galvenie padomi gan vēl tikai sekos!

 

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment