Eiropas centrālajā un austrumu daļā bija nepieredzēti saulains un silts septembris. Tas viss tā vai citādi var būt saistīts ar globālo sasilšanu, brīdina amerikāņu zinātnieki.
Viņi skaidro, ka drīzumā Zemi var piemeklēt laikapstākļu anomālija: ārkārtējs karstums, lietus, plūdi un viesuļvētras. Un tas skars 70 % Zemes iedzīvotāju. Astrofiziķi jau prognozē spēcīgu magnētisko vētru piegumu tuvākajās nedēļās.
Hidrometeoroloģijas centrs neizslēdz, ka 2024. gads var kļūt par siltāko gadu Eiropā, pārspējot līdzšinējos temperatūras rekordus. Austrumeiropā temperatūra jau līdz šim bij par 7 grādiem augstāka, nekā tai vajadzētu būt.
Un ilgstošais saulainais laiks rudenī, neraugoties uz tā nelaiku, rada tikai pozitīvismu un īsta brīnuma sajūtu. Šo visu skaidroja Hidrometeoroloģijas centra zinātniskais vadītājs Vilfands.
Vilfands: Jūlijā un augustā šīs ir negatīvas parādības, kas sagādā daudz problēmu, pašsajūta pasliktinās, bet septembrī un oktobrī, kad ir tāda sasilšana, tas neizraisa tik negatīvas emocijas. Vismaz tad, ja septembrī ir 25 grādi, tas ir brīnums.
Daudzi cilvēki uzskata, ka atvasara šogad jau ir bijusi ļoti agri. Nē, vienkārši vasara kā bonusu ir izdalījusi papildu siltumu, tā uzskata biofiziķis, klimatologs un Puščinas bioloģisko pētījumu centra vadošais pētnieks Aleksejs Karnauhovs.
Karnauhovs: Tas, ko mēs līdz šim novērojām, vēl nav atvasara, t. i., mēs vēl neesam novērojuši rudenim raksturīgo atdzišanu, kad debesis klāj mākoņi, nokrīt pietiekami daudz nokrišņu un veidojas rudenīgs laikapstākļu tips. Vienkārši šī bija ļoti karstas vasaras turpinājums.
Bet vai siltais rudens ir tikai dabas brīnums, vai arī tam ir arī citi izskaidrojumi? Iespējams, tas ir priekšvēstnesis gaidāmajai globālajai sasilšanai. Un šādas siltas dienas tuvākajā nākotnē patiešām tiks uzskatītas par īstu brīnumu.
NASA eksperti uzskata, ka daba ir kaut ko ļaunu sagatavojusi un Zemes iedzīvotājus tuvākajā laikā gaida smagi pārbaudījumi. Pie šāda secinājuma viņi nonāca, apkopojot 40 gadu novērojumu datus, kas iegūti no satelītiem.
Izrādījās, ka globālā sasilšana maina gaisa masu cirkulācijas raksturu atmosfērā. Gaisa plūsmas pavājinās. To radīto mākoņu kļūst mazāk, bet nokrišņu – vairāk.
Intensīvāka kļūst iztvaikošana. Jo vairāk sasilst Zemes virsma, jo vairāk notiek iztvaikošana. Un globālās sasilšanas dēļ tā kļūst arvien siltāka un siltāka. Tāpēc nokrišņu daudzums palielināsies. Un Zemei gaidāma lietaina nākotne.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā