Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir priecīgi, jo parādījusies ziņa par minimālās algas paaugstināšanu. Ir norādīta arī apmēra summa par cik daudz minimālā alga paaugstināsies.
Sākot ar 2025. gadu, minimālā alga Latvijā pieaugs no pašreizējiem 700 eiro līdz 740 eiro, ko otrdien apstiprināja valdība.
Jaunie noteikumi attiecas gan uz darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Šis lēmums ievieš pakāpenisku pāreju uz sistēmu, kurā minimālā alga tiks aprēķināta procentuāli pret vidējo algu valstī, tādējādi uzlabojot zemāk atalgoto darbinieku finansiālo situāciju un dzīves kvalitāti.
Ministrijas dati rāda, ka 2022. gadā Latvijā bija nodarbināti kopumā 822 489 iedzīvotāji. Centrālās statistikas pārvalde ziņo, ka privātajā sektorā no 131 584 darba ņēmējiem 99 270 jeb 18,6% pelnīja līdz minimālās algas līmenim, bet sabiedriskajā sektorā šādu darbinieku bija 29 012 jeb 12,6%.
No 2020. līdz 2023. gadam sabiedriskajā sektorā nedaudz palielinājās darbinieku īpatsvars, kuri saņem minimālo vai zemāku algu – no 10,4% 2020. gadā līdz 12,6% 2023. gadā. Savukārt privātajā sektorā minimālās algas saņēmēju īpatsvars samazinājās no 21,2% līdz 18,6%.
Minimālā mēnešalga ir paredzēta mazāk kvalificētu darba ņēmēju atalgojumam, kas atspoguļo šāda veida darba produktivitāti, un ilgtermiņā tai nav būtiskas ietekmes uz darba spēka konkurētspēju.
Tomēr dažās nozarēs, kur liels skaits darbinieku saņem minimālo algu vai tuvu tai esošu atalgojumu, var pieaugt ražošanas izmaksu spiediens, kas var radīt nepieciešamību pēc ražošanas tehnoloģiju modernizācijas un produktivitātes paaugstināšanas.
Labklājības ministrija norāda, ka minimālās algas palielināšana tiešā veidā uzlabo mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšzemes pieprasījumu, kas ir būtisks ekonomikas izaugsmes faktors.
Ministrija cer, ka šīs izmaiņas palīdzēs līdzsvarot algas Baltijas valstu starpā un pietuvināt tās Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim, veicinot emigrācijas samazināšanos.
Pēc Labklājības ministrijas domām, algu pieaugums var būtiski stimulēt jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanos, kā arī veicināt inovāciju un ieguldījumus jaunās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un paaugstinātu ražošanas resursu efektivitāti.