Mēs jau informējām, ka žurnāls “Medības” saņēmis video no aculieciniekiem, kas uzņemts Vidzemē – vilki kļuvuši pārliecinātāki un vairs neizjūt bailes pat cilvēku tuvumā. Kā rīkoties, ja mežā sastopam šādus dzīvniekus?
Kā norādīts “Medību” filmētajā sižetā, vilku populācijai pieaugot, šāda situācija kļūs par ikdienu, jo plēsēji meklē jaunas teritorijas un tiem nepieciešams vairāk barības. Tādēļ tie arvien biežāk parādās tuvu pilsētām un ciematiem, un reizēm vairs nebaidās ne no meža tehnikas, ne arī no cilvēkiem.
Pērn Valsts Mežu dienests ziņoja, ka Latvijā dzīvo ap 1300 vilku, un, visticamāk, šogad to skaits būs pieaudzis, tomēr jāatceras, ka pārāk liela vilku koncentrācija noteiktos rajonos var nodarīt ievērojamus postījumus lauksaimniekiem.
Ņemot vērā, ka izredzes sastapt vilkus meža pastaigas laikā kļūst arvien reālākas, šajā rakstā uzzināsiet, kā pareizi uzvesties, ja tas notiks.
Ja mežā sastopi vilku, ir būtiski saglabāt mieru un izvairīties no darbībām, kas varētu izraisīt vilka agresiju. Šeit ir daži būtiski ieteikumi, kā rīkoties:
Saglabā mieru un nekādā gadījumā neskrien.
Vilki parasti meklē veidus, kā izvairīties no cilvēkiem un parasti neizrāda agresiju, ja vien nejūt tiešu apdraudējumu. Tomēr, ja sastop vilku, kas necenšas aizbēgt, nekādā gadījumā nevajadzētu bēgt, jo tas var izraisīt medību instinkta aktivizēšanos – vēlmi noķert.
Nākamais solis ir ĻOTI svarīgs, ja sastopies ar vilku!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Volodina atklāj četras horoskopa zīmes, kurām 2026. gada 9. marts solās būt īpaši veiksmīgs
- Sana Oša atklāj, ka Anna Sedokova meklējusi kontaktu ar viņas vīru un zināms ar ko tas viss beidzās
- Daži “Swedbank” un “SEB” bankas klienti ir ļoti dusmīgi: “Kad gribējām izņemt naudu, to mums vienkārši neļāva”
- Draudzene Signe pasūtīja pusdienas uz 600 eiro, domādama, ka es “maksāju par visu”; viesmīlis atnesa čekus un es aizgāju
- Eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai šobrīd ir ļoti grūts dzīves posms — viņa piedzīvo emocionāli smagu laiku, kas prasa spēku
- Draudzene Aiva palūdza man nedēļu paturēt viņas koferi – pagāja trīs gadi, un viņa tā arī neatgriezās tam pakaļ









