Sinoptiķi runāja par klimata situāciju, kas veidosies tuvākajā nedēļas nogalē, tas ir, 21. un 22. decembrī. Šī gada priekšpēdējā nedēļas nogale cilvēkiem gatavo lielu pārsteigumu. Un situācija, pēc ekspertu domām, būs pavisam anomāla.
Pēc Gismeteo ekspertu domām, aizejošā gada priekšpēdējā nedēļas nogale nesīs būtiskas laikapstākļu izmaiņas. Situācija šim periodam būs neierasta un pilnīgi savādāka kā citus gadus. Tā rezultātā daudzu cilvēku plāni var pilnībā sajukt.
Jo īpaši par gaidāmo klimata neprātu sinoptiķi brīdināja Austrumeiropas reģiona iedzīvotājus. Šīs nedēļas otrā puse daudzviet iezīmējās ar salnām, vietām termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz mīnus 5 grādiem, temperatūra pazeminājās arī Baltijas reģionā. Taču šajā nedēļas nogalē situācija krasi mainīsies. Tādējādi Austrumeiropas reģionu piemeklēs nebijis atkusnis: vispirms līdz plus trīs, bet pēc tam termometra stabiņš pakāpsies līdz plus pieci un pat vairāk grādiem.
Turklāt temperatūras lēciens būs neticams decembra mēnesim: no mīnus 7 līdz plus 7. Tajā pašā laikā jārēķinās ar nokrišņiem, un tas būs gan slapjš sniegs, gan pilnīgs lietus. Rezultātā sniegs, kas vietām iepriekš uzkrita milzīgā daudzumā, sāks kust. Un ceļus klās ledus kārta temperatūras izmaiņu dēļ dažādos diennakts laikos. Tas būs murgs gan gājējiem, gan autovadītājiem.
Lasi vēl: Gada garākā nakts nesīs nepatikšanu vilni – Globa sniedzis savu prognozi ziemas saulgriežiem
Meteorologi prognozējuši, kādi laikapstākļi sagaidāmi ziemas otrajā pusē – janvārī un februārī. Eksperti uzskata, ka atlikušie divi ziemas mēneši būs pilni ar netipiskiem laikapstākļiem un dažādiem pārsteigumiem, kas skars visus Austrumeiropas reģionus. Pazīstams sinoptiķis norāda, ka atlikušais ziemas periods Austrumeiropā nebūs līdzīgs ierastajam priekšstatam par šo gadalaiku. Janvāris, kas parasti tiek uzskatīts par ziemas bargāko mēnesi, šoreiz būs pavisam atšķirīgs.
Meteorologi uzsver, ka nākamos divus mēnešus laikapstākļus būtiski ietekmēs El Ninjo parādība. Tā izpaužas kā temperatūras svārstības pasaules okeānā, kas būs īpaši intensīvas līdz ziemas beigām. Šīs svārstības jau radījušas rekordlielu sniega daudzumu Austrumeiropas centrālajos reģionos, un nokrišņu apjoms turpmākajos mēnešos varētu samazināties, uzstādot jaunus rekordus.
Eksperti prognozē, ka janvārī un februārī nokrišņi būs jaukti – brīžiem slapjš sniegs, citkārt ledus lietus. Šīs parādības, kas būs biežu atkušņu rezultāts, skars arī Latviju. Turklāt temperatūra būs netipiski augsta – janvārī tā būs par 3–4 grādiem augstāka nekā parasti, un februārī šī novirze sasniegs līdzīgus rādītājus.
Arī Latvijas sinoptiķi ir nobažījušies par tuvāko laiku pie mums – lasiet tālāk
Dienas laikā debesis būs pārsvarā mākoņainas, tomēr līdz priekšpusdienai valsts austrumos tās vēl saglabāsies skaidras. Rietumu un centrālajos reģionos gaidāms lietus, savukārt vakarā austrumu reģionos iespējams arī slapjš sniegs. Ir izplatīts brīdinājums par mēreni stipru dienvidrietumu vēju, kas brāzmās sasniegs 15–18 m/s, bet piekrastē vējš būs spēcīgāks, brāzmās pastiprinoties līdz 20–23 m/s.
Gaisa temperatūra sasniegs ziemai neraksturīgi augstus +1 līdz +6 grādus. Rīgā dienas sākumā debesis būs skaidras, bet vēlāk tās aizklās mākoņi, un vakarā sagaidāms lietus. Pūtīs mērens līdz mēreni stiprs dienvidrietumu vējš ar brāzmām līdz 15–16 m/s. Gaisa temperatūra galvaspilsētā būs ap +3 līdz +4 grādiem.
Klimatiskās references periods ir 30 gadu laikposms no 1961. līdz 1990. gadam, kura vidējie rādītāji tiek izmantoti kā etalons klimata pārmaiņu analīzei.
Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst šai definīcijai, Latvijā tika novērots 2023. gada decembra pirmajā dekādē. Šī gada janvāra un maija pirmajā pusē laikapstākļi gandrīz sasniedza aukstuma viļņa kritērijus, taču starp vairākām aukstām dienām bija arī siltākas dienas, un gaisa temperatūra, kas atbilst aukstuma viļņa prasībām, ne reizi nesaglabājās sešas diennaktis pēc kārtas.
Laikā no janvāra līdz novembrim Latvijā bija 28 dienas, kad gaisa temperatūra atbilda aukstuma viļņa kritērijiem, un 191 diena ar temperatūru, kas atbilst siltuma viļņiem. No šīm siltajām dienām simts veidoja deviņus periodus, kuros temperatūra sešas vai vairāk dienas pēc kārtas atbilda siltuma viļņa definīcijai.
Lasi vēl: Cik minūtes nepieciešams, lai uzsildītu dzinēju atkarībā no gaisa temperatūras: izmērīju un pastāstu
2024.gada garākais siltuma vilnis ilga 26 dienas, sākoties 3. septembrī un noslēdzoties 28. septembrī. Otrs garākais siltuma vilnis bija 18 dienas, no 16. maija līdz 2. jūnijam. Savukārt februāra beigās un marta sākumā tika novērots siltuma vilnis, kas ilga 16 dienas. Šī iemesla dēļ arī Latvijas sinoptiķi ir ļoti nobažījušies un stāsta, ka patreiz tuvāko nedēļu laikā netiek solīts bargs sals.